Latvija aicina EK turpināt mazināt administratīvo slogu lauksaimniekiem un dalībvalstīm, ko patlaban uzliek ES Kopējā lauksaimniecības politika un tajā balstītie dalībvalstu Stratēģiskie plāni 2023.-2027. gadam.
Latvija arī sagaida no EK lauksaimniecības nozares valsts atbalsta de minimis atbalsta griestu pārskatīšanu, kas patreizējā situācijā lauksaimniecībā nosaka pārāk zemus un ierobežojošus limitus valsts atbalsta saņemšanai. Šādu ierosinājumu atbalsta vairākas dalībvalstis. Tas nozīmē, ka Latvijas interese ir saklausīta un iekļauta kopējā dalībvalstu vadītāju secinājumu tekstā. Šis ir ļoti nepieciešams lēmums lauksaimniecības ekonomiskās aktivitātes veicināšanai.
Dalībvalstis padomē apspriedīs arī EK piedāvātos risinājumus lauksaimnieku pozīciju stiprināšanai pārtikas piegādes ķēdēs. Latvija to atbalsta un uzstāj, lai šie risinājumi būtu vienkārši un lauksaimniekiem viegli īstenojami. Tāpat tiks diskutēts par tirdzniecību – esošajiem un plānotajiem ES tirdzniecības nolīgumiem ar trešajām valstīm. Šiem līgumiem ir jābūt sabalansētiem un tajos ir jāņem vērā ES ilgtermiņa intereses, it sevišķi lauksaimniecības sektorā.
Pēc Latvijas ierosinājuma ministru padomes sanāksmē tiks izskatīts arī jautājums par nepieciešamajiem pielāgojumiem Zvejas kontroles regulas nosacījumos attiecībā uz nozvejas atļautās pieejas robežas jeb starpības starp jūrā novērtēto nozvejas apjomu un tās sastāvu pa sugām, ko reģistrē zvejas žurnālā, salīdzinot ar izkraušanas laikā nosvērto un reģistrēto apjomu. Latvija aicinās paredzēt, ka neregulētām sugām, kuru piezvejas apjoms kopējā nozvejā ir neliels, tiktu paredzēta atkāpe vai īpaši noteikumi šī nosacījuma piemērošanā.
