Pēc nopietnām diskusijām svētdienas vakarā un pirmdien (26. un 27.oktobrī) Luksemburgā, Baltijas jūras valstu sadarbības platformas (BALTFISH) nozares ekspertu sanāksmē un pēc tam arī Padomes sanāksmē, 28.oktobra rītā tika panākts kompromiss ar kuru pamatā tika akceptēta Baltijas jūras valstu kopīgā vienošanās par nākamā gada zvejas iespējām Baltijas jūrā. Kompromiss būtiski izmainīja Eiropas Komisijas (EK) sākotnēji piedāvātos mencu zvejas, kā arī lašu atpūtas zvejas (makšķerēšana, pašpatēriņa zveja) ierobežojumus 2026.gadam. Tie palika nemainīgi un atbilst reālajiem piezvejas apjomiem, kas vairs neapdraud citu zivju sugu zvejas turpināšanu Baltijas jūras Latvijas piekrastē. Tāpat saskaņā ar zinātnes pieļaujamajiem apjomiem tika palielinātas brētliņu (par 45%) un Baltijas jūras centrālās daļas reņģu (par 15%) zvejas iespējas, salīdzinot ar EK priekšlikumu par šo zivju nozvejas apjomu nepalielināšanu.
Zemkopības ministrs Armands Krauze: “Pieņemtie lēmumi, kas tiešā veidā skar mūsu cilvēkus – zvejniekus, zivju apstrādātājus un piekrastes ciematu iedzīvotājus, nedrīkst būt nepārdomāti un ar graujošu ietekmi. Ir jāņem vērā tas, ko mums iesaka zinātnieki pēc zivju resursu rūpīga novērtējuma. To piedāvātās pieļaujamās zvejas iespējas ir atbilstoši jāizmanto, nevis jāmeklē visi iespējamie iemesli, lai to nedarītu. Vienlaikus jebkuri samazinājumi no Eiropas Komisijas puses tiek piedāvāti kā pašsaprotami. Šāda attieksme man nav pieņemama, jo tai ir tieša negatīva ietekme uz zvejniekiem un viņu uzticību Eiropā pieņemamajiem lēmumiem. Mēs neprasām vairāk kā iespējams, bet gan to ko pieļauj zinātne.
Man ir gandarījums, ka mani kolēģi no pārejām Baltijas jūras piekrastes valstīm bija ar līdzvērtīgu nostāju, kas ļāva mums panākt sapratīgu rezultātu, salīdzinot ar Eiropas Komisijas sākotnējo piedāvājumu. Uzskatu, ka mūsu lēmumi nedrīkst radīt apdraudējumu zvejniecības pastāvēšanai Baltijas jūrā un tradicionālajam piekrastes dzīvesveidam, kā to izraisītu Komisijas piedāvātais radikālais mencu piezvejas ierobežojums. Sasniegtais rezultāts noteikti ir ļoti svarīgs grūto sarunu ieguvums mūsu piekrastes zvejas interešu aizstāvībai. Apstākļos, kad Krievija turpina palielināt savu zveju Baltijas jūrā, un ar to neļauj uzlabot mencu un citu vērtīgo zivju stāvokli, Komisijas samazinājuma pieņemšana būtu ES zvejniekiem viennozīmīgi kaitējošs lēmums, Tāpēc es vairākkārt esmu uzstājis uz sankciju noteikšanas nepieciešamību Krievijas zivju produktu tirdzniecībai Eiropas Savienībā.’’
Pret EK priekšlikumu nepalielināt brētliņas un Baltijas jūras reņģes zvejas iespējas, ko atļauj zinātnes ieteikumi, neapmierinātību pauda praktiski visas Baltijas jūras valstis, kaut gan reņģu zvejas iespēju palielināšanas ziņā tās bija daudz piesardzīgākas. Tāpat Latvijai un pārējām valstīm nebija pieņemams, ka EK savā priekšlikumā stingri ievēroja zinātnes ieteikumus tikai kvotu samazinājuma gadījumā, bet ne saistībā ar palielinājumu. Tā nebija līdzvērtīga pieeja zinātnes ieteikumu izmantošanā.
Neskatoties uz to, Baltijas jūras valstis visiem krājumiem, kuriem zinātnieki savos ieteikumos rosināja pamatotu samazinājumu, piekrita un samierinājās ar zvejas iespēju kritumu, jo visiem ir svarīgi, lai neturpinātos šo zivju sugu krājumu tālāka pasliktināšanās.
Šobrīd Rīgas līča reņģu krājums ir vislabākajā stāvoklī visā Baltijas jūrā, taču pēc vairāku gadu zvejas iespēju palielinājumiem, nākošajā gadā nāksies saskarties ar diezgan lielu 17% samazinājumu, jo vienu gadu ir bijis vājāks nārsts un sliktāks jaunās reņģu paaudzes pieaugums. Cerams, ka situācija tuvākajos gados atkal uzlabosies. Tāpat lasim Baltijas jūrā zinātnieki rosina tālāku zvejas iespēju (tostarp piezvejas) samazinājumu, jo savvaļas lašu populācijas dažādajās Baltijas jūrā ietekošajās upēs ir grūtā stāvoklī un neatjaunojas, kā mēs vēlētos.
Šajā sakarā jāatzīmē, ka mencām un lašiem daudzu gadu garumā ir atļauta tikai piezveja citu sugu zvejā. Diemžēl, pēc specializētas šo sugu zvejas pārtraukšanas, minētie zivju krājumi jūrā neatjaunojas, kas skaidri norāda uz citiem ar zveju nesaistītiem apstākļiem. Tostarp ļoti strauji pieaug zivju plēsējsugu pelēkā roņa un jūraskraukļa (kormorāna) populācijas, kas turpina negatīvi ietekmēt apjomu ziņā šobrīd ierobežotos vērtīgo zivju sugu krājumus.
Pieņemtā lēmuma rezultātā Latvijai 2026.gadam Baltijas jūrā un Rīgas līcī tiks piešķirtas šādas zvejas iespējas (salīdzinot ar 2025. gadu):
- Menca 22.–24. apakšraj. (10 tonnas, tikai piezveja) – paliek nemainīga iepriekšējā gada apjomā (salīdzinot ar EK sākotnējo priekšlikumu par 80% samazinājumu);
- Menca 25.–32. apakšraj. (37 tonnas, tikai piezveja) – paliek nemainīga iepriekšējā gada apjomā (salīdzinot ar EK sākotnējo priekšlikumu par 62% samazinājumu);
- Reņģe Baltijas jūrā (2674 tonnas) – 15% palielinājums (salīdzinot ar EK sākotnējo priekšlikumu saglabāt nemainīgu iepriekšējā gada apjomu);
- Reņģe Rīgas jūras līcī (18 497 tonnas) – 17% samazinājums;
- Brētliņas Baltijas jūrā (27 942 tonnas) – 45% palielinājums (salīdzinot ar EK sākotnējo priekšlikumu saglabāt nemainīgu iepriekšējā gada apjomu);
- Lasis Baltijas jūrā (3359 gab, tikai piezveja) – 27% samazinājums.
(*) – Norādītie skaitļi ir provizoriski, oficiālie būs pieejami pēc regulas publicēšanas.
