Lauksaimniecības nozare ir pakļauta dažādiem neparedzamiem riskiem, tostarp laikapstākļu svārstībām, augu un dzīvnieku slimībām, kā arī tirgus satricinājumiem, tādēļ Latvija sanāksmē uzsvērs nepieciešamību nodrošināt, lai krīžu situācijās lauksaimniekiem būtu pieejami instrumenti, kas ļauj gan preventīvi sagatavoties šādām krīzes situācijām, gan arī dalībvalstīm būtu ātri pieejams papildu ES finansējums, piemēram, dabas katastrofu vai būtisku tirgus satricinājumu gadījumos. Vienlaikus Latvija paudīs nostāju, ka šādam atbalstam jābūt papildu finansējumam, kas netiek novirzīts no Valsts un reģionu partnerības (VRP) plāna paredzētajiem līdzekļiem, lai neapdraudētu noteikto Kopējās lauksaimniecības politikas mērķu sasniegšanu.
Zivsaimniecības jomā Eiropas Komisija līdz aprīļa beigām plāno pārskatīt kopējo šīs nozares politiku. Latvija vērsīs uzmanību, ka reformas galvenajam mērķim jābūt regulējuma sistēmas būtiskai vienkāršošanai, kā arī administratīvā un finanšu sloga samazināšanai zvejniekiem un nozares uzņēmumiem.
Neformālā padome notiks Kiprā, kas šobrīd ir ES prezidējošā valsts.
