Diskusija ir turpinājums Latvijas iniciatīvai, kas tika uzsākta februārī ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomē un vēlāk nostiprināta kopīgā dalībvalstu vēstulē EK. Šodien diskusijās nepieciešamību vienkāršot kontroles un auditus atbalstīja gandrīz visas ES dalībvalstis.
Sanāksmē Zemkopības ministrijas valsts sekretārs uzsvēra, ka dalībvalstīs jau darbojas funkcionējošas KLP pārvaldības un kontroles sistēmas, taču pašreizējā EK audita pieeja rada mākslīgu neatbilstību risku un nesamērīgu administratīvo slogu gan lauksaimniekiem, gan atbildīgajām iestādēm.
Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš: “Šobrīd neatbilstību risks dalībvalstīm ir tik augsts, ka, lai izpildītu EK izvirzītās prasības, tās ir spiestas palielināt kontroļu skaitu un birokrātiju lauksaimniekiem. Rezultātā lauksaimnieku attieksme pret ES atbalsta instrumentiem un to uzraudzību kļūst arvien negatīvāka. Bieži vien audita pieeja nav samērīga – prasības tiek interpretētas atrauti no praktiskās situācijas un netiek pietiekami ņemti vērā objektīvie apstākļi, kas ietekmē to izpildi. Mums jābūt pārliecinātiem, ka katra jauna prasība ir patiešām nepieciešama un sasniedz iecerēto mērķi. Šis ir brīdis, kad mums visiem kopā jāmeklē risinājumi, kas stiprina nozares konkurētspēju, nevis to kavē.”
Latvija diskusijā uzsvēra nepieciešamību pieļaujamo neatbilstību līmeni notikt fonda līmenī, nevis katram atbalsta pasākumam atsevišķi, kā arī nodrošināt, ka dalībvalstīm vispirms tiek dota iespēja īstenot korektīvos pasākumus pirms sankciju piemērošanas. Tāpat būtiski ir panākt, lai jaunas vadlīniju prasības tiktu piemērotas tikai nākamajā finanšu gadā un tiktu stiprināta vienotā audita pieeja, vairāk paļaujoties uz sertificējošo institūciju darbu.
