EK sākotnējais ES Daudzgadu budžeta priekšlikums 2028.–2034. gadam neparedz KLP maksājumu izlīdzināšanu dalībvalstīm, kam līdz šim atbalsts ir zem ES vidējā līmeņa, tādēļ zemkopības ministrs Armands Krauze ir apvienojis līdzīgi domājošās valstis – Igauniju, Lietuvu, Bulgāriju un Rumāniju – un nosūtījis vienotu nostāju un argumentus, lai panāktu, ka galvenās par ES daudzgadu budžetu iesaistītās puses izprastu un lemtu par papildus finansējuma piešķiršanu KLP maksājumu izlīdzināšanai.
Lai arī izmantotajā Latvijas KLP finanšu aploksnes formulā nākamajam periodam EK ir ierēķinājusi finansējumu maksājumu izlīdzināšanai, taču praktiski tālākos finansējuma piešķiršanas aprēķinos šis papildus finansējums netiek Latvijai piešķirts. Tādēļ Armands Krauze ir nolēmis un turpināt sarunas gan ar ES dalībvalstīm, gan ES institūcijām, lai panāktu, ka Latvijas lauksaimnieki saņem nepieciešamo ES finansējumu.
Zemkopības ministrs Armands Krauze: “Tiešmaksājumu izlīdzināšana dalībvalstu vidū dažādos veidos notiek jau vairāk nekā 20 gadus, bet redzam, ka plaisa joprojām pastāv. Latvijas lauksaimnieki saņem tikai 74% no vidējā tiešmaksājumu apmēra ES. Valsts un reģionālās partnerības plānā ir ietverts mehānisms plaisas mazināšanai, bet valstīm ir noteikti finansējuma griesti, kas šo mērķi faktiski liedz sasniegt. Godīgas konkurences apstākļu nodrošināšanai nepieciešams izlīdzināt tiešmaksājumus dalībvalstu starpā, bet šī mērķa sasniegšanai nepieciešams arī adekvāts finansējums. Pašreizējos Eiropas Komisijas plānos to neredzam.”
Tāpat valstis vēstulē atgādina, ka visas dalībvalstis saskaras ar kopīgiem izaicinājumiem – pārtikas drošību, klimata pārmaiņām, vides degradāciju un sociālekonomisko trauslumu lauku reģionos. Tādēļ vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšana vienotajā tirgū un taisnīgiem ienākumiem lauksaimniekiem visā ES ir jābūt prioritātei.
