DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Lauku attīstība

Armands Krauze: “Ierobežota finansējuma apstākļos dalībvalstīm jādod lielāka rīcības brīvība pasākumu izvēlei – atbilstoši valsts vajadzībām”

Zemkopības ministrs Armands Krauze pirmdien un otrdien, 27. un 28. oktobrī, Luksemburgā (Luksemburgā) piedalījās ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē, kurā ministri apsprieda priekšlikumu Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) zaļajai arhitektūrai, ko Eiropas Komisija (EK) rosina ieviest pēc 2027. gada.

Priekšlikums KLP zaļajai arhitektūrai pēc 2027. gada ietver abu KLP pīlāru (tiešo maksājumu un lauku attīstības pasākumu) apvienošanu, izveidojot vienotu noteikumu kopumu lauksaimniecības politikas īstenošanai. EK rosina atcelt līdzekļu iezīmēšanu zaļās pārkārtošanās pasākumiem, vienlaikus paredzot plašāku ieguldījumu Nacionālo un reģionālo partnerības plānu līmenī. Tiek piedāvātas izmaiņas līdzšinējā KLP nosacījumu sistēmā un motivējošāka pieeja, lai vairāk tiktu ņemta vērā dalībvalstu specifika.

Zemkopības ministrs Armands Krauze: “Svarīgi, ka Eiropas Komisijas priekšlikums KLP zaļajai arhitektūrai piedāvā vienkāršošanu un elastīgumu. Īpaši novērtējam iespēju sniegt atbalstu aizsargājošām praksēm un prasības atcelšanu par pastāvīgo zālāju saglabāšanu. Taču uzskatu, ka visām vides un klimata prasībām lauksaimniecībā, dzīvnieku labturībā, pārtikas ražošanā un mežsaimniecībā ir nepieciešams atbilstošs finansējums. Diemžēl Eiropas Komisijas priekšlikumā ir pārāk daudz obligātu pasākumu un nosacījumu, kas nav savietojami ar pašlaik iezīmēto KLP finansējumu. Turklāt uzskatu, ka skaidrības un patiesas vienkāršošanas nolūkā viss specifiskais lauksaimniecības regulējums ir jāietver tieši Kopējās lauksaimniecības politikas tiesību aktu priekšlikumos, nevis jāiekļauj vienotā Nacionālās un reģionālās partnerības plāna regulējumā.”

Ministrs Padomē aicināja EK atteikties no piedāvātās sociālo nosacījumu sistēmas KLP, kas nevajadzīgi dublē jau esošos mehānismus un rada papildu slogu gan iestādēm, gan uzņēmējiem. Kritiski vērtējams arī plānotais plašais obligāti ieviešamo pasākumu un nosacījumu saraksts, tajā skaitā vides un klimata aspektos, kas īstenojams neatkarīgi no katras valsts finanšu iespējām. Tāpēc ministrs uzvēra, ka valstīm ir jāļauj izvēlēties tos atbalsta pasākumus, kas vislabāk atbilst nacionālajai situācijai, kā tas ir pašlaik. Tāpat arī KLP rekomendācijām būtu jāpaliek ieteikuma rakstura, nevis jākļūst obligātām. Tomēr KLP jaunā regulējuma priekšlikums zaļajai arhitektūrai kopumā šķiet motivējošāks un vienkāršāks, un tas varētu būt lauksaimniekiem pievilcīgāks.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI