Šie jautājumi tika pārrunāti LAA rīkotajā ekspertu diskusijā par to, kā finansiāli pasargāt ģimeni neparedzētās dzīves situācijās un kāpēc par drošības spilvenu būtu jādomā vēl laikā, kad viss ir kārtībā.
“Rūpes par ģimeni nozīmē ne tikai būt līdzās šodien, bet padomāt arī par rītdienu. Ja dzīvē notiek neparedzētais, ļoti svarīgi, lai tuviniekiem tik smagā brīdī nebūtu jāuztraucas vēl arī par finanšu jautājumiem. Mēs nevaram novērst visas nelaimes, taču varam laikus sagatavoties tam, lai ģimenei būtu lielāka drošības sajūta un stabilitāte,” uzsver Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abāšins.
Viena pelnītāja zaudēšana var izmainīt visu ģimenes budžetu
Diskusijā izskanēja, ka daudzu mājsaimniecību ikdienas stabilitāte balstās uz diviem pelnītājiem. Ja viens no ienākumiem pēkšņi pazūd, ģimenes budžets var sarukt pat uz pusi, kamēr izdevumi lielākoties saglabājas nemainīgi. Hipotekārais kredīts, komunālie maksājumi, līzingi, bērnu vajadzības un citi ikdienas tēriņi nepazūd vienā dienā. Situācija ir vēl drūmāka ģimenēs, kur pelnītājs ir tikai viens, arī šādu ģimeņu Latvijā ir daudz. LAA pasūtītajā iedzīvotāju aptaujā 26 % respondentu atzīst, ka viņu ģimene nespētu segt visus ikdienas izdevumus, ja ar viņiem notiktu šāds nopietns nelaimes gadījums.
Latvijas Bankas finanšu pratības eksperte Aiga Rullere norādīja, ka tieši tādēļ ģimenēm ir svarīgi regulāri pārskatīt savu finanšu situāciju un saprast, cik noturīga tā ir negaidītu pārmaiņu gadījumā.
“Daudzi cilvēki dzīvo ar pieņēmumu, ka viss arī turpmāk būs tāpat kā līdz šim. Taču finanšu drošība sākas brīdī, kad ģimene saprot savus ienākumus, izdevumus un saistības. Ir svarīgi zināt, cik ilgi mājsaimniecība spētu saglabāt ierasto dzīves līmeni, ja viens no ienākumiem uz laiku vai pavisam pazustu,” norāda A. Rullere.
Nerunāšana problēmas neatrisina
LAA aptauja rāda, ka 49 % Latvijas iedzīvotāju nav apsvēruši, kā ģimene materiāli iztiktu, ja kādu no apgādniekiem zaudētu un būtiski samazinātos mājsaimniecības ienākumi. Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks diskusijā atzina, ka cilvēkiem ir dabiska tendence izvairīties no domām par nepatīkamiem scenārijiem. Ikdienā cilvēks vēlas dzīvot normālu dzīvi, nevis nepārtraukti domāt par riskiem.
“Par nāvi visu laiku domāt nav iespējams, jo citādi dzīves nav. Taču tajā pašā laikā ir svarīgi saprast, ka ignorēšana problēmas neatrisina. Mēs bieži izvairāmies runāt par sarežģītām tēmām ģimenē, bet klusēšana nerada drošību – tā tikai atliek jautājumus uz vēlāku laiku,” saka K. Sedlenieks.
Viņš piebilst, ka sabiedrībā joprojām pietrūkst atklātu sarunu par finansēm, mantojumu, saistībām un ģimenes gatavību krīzes situācijām.
Smagākajā brīdī nevajadzētu vēl risināt rēķinus
Geštaltterapeite un TV personība Kristīne Anže atgādina, ka tuvinieka zaudējums cilvēkam ir viens no emocionāli smagākajiem dzīves notikumiem. Šādā brīdī cilvēks piedzīvo ne tikai sēras, bet arī šoku, nogurumu un apjukumu.
“Tajā mirklī sākas ārkārtīgi intensīvs emociju, fizisko sajūtu un sērošanas process. Cilvēkam ir grūti koncentrēties, pieņemt lēmumus un racionāli risināt praktiskus jautājumus. Tāpēc ir ļoti nozīmīgi, lai vismaz daļa sadzīvisko un finanšu jautājumu būtu sakārtoti jau iepriekš,” norāda K. Anže.
Pēc viņas teiktā, tuviniekiem smagā brīdī ir nepieciešams laiks sērām un savstarpējam atbalstam, nevis steigai meklēt risinājumus maksājumiem un ikdienas izdevumiem.
Mīti, kas attur no savlaicīgas rīcības
Eksperti diskusijā norādīja, ka iedzīvotājus bieži kavē dažādi priekšstati, piemēram, ka par dzīvības apdrošināšanu jādomā tikai gados vecākiem cilvēkiem, ka tas noteikti ir pārāk dārgi vai ka jaunībā šie jautājumi nav aktuāli. Nereti tiek pieņemts arī, ka pietiek tikai ar darba devēja nodrošināto veselības apdrošināšanu vai ka nelaimes gadījumi skar tikai citus.
Jānis Abāšins uzsver, ka praksē visbiežāk tieši jaunākām ģimenēm ar bērniem un kredītsaistībām finansiālā aizsardzība ir īpaši nozīmīga.
“Ja cilvēkam ir ģimene, mājokļa kredīts un citi ikmēneša maksājumi, tad jautājums nav par vecumu, bet par atbildību. Jo vairāk cilvēku ir atkarīgi no jūsu ienākumiem, jo svarīgāk laikus padomāt, kā ģimene justos situācijā, ja ienākumi pēkšņi mainītos. Šajā gadījumā dzīvības apdrošināšana ir viens no vienkāršākajiem risinājumiem,” saka J. Abāšins.
Mantojuma jautājumus nevajadzētu atstāt nesakārtotus
Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja vietniece Ilze Metuzāle diskusijā uzsver, ka cilvēki bieži izvairās runāt ne tikai par finansiālo drošību, bet arī par mantojuma un saistību jautājumiem. Rezultātā pēc tuvinieka aiziešanas ģimenei nākas saskarties ne vien ar emocionāli smagu situāciju, bet arī ar neskaidriem juridiskiem un finanšu jautājumiem.
“Tas ir bezatbildīgi atstāt kredītus, īpaši hipotekāros, saviem mantiniekiem. Mēs to nedrīkstam nodarīt saviem tuviniekiem. Ja cilvēkam ir saistības, kuras ģimenei būtu grūti segt, par to ir jādomā laikus, nevis jāatstāj šo problēmu risināšana citiem,” uzsvēra I. Metuzāle.
Viņa atgādināja, ka daudzi iedzīvotāji kļūdaini pieņem – ja īpašums tiek mantots, automātiski tiek mantoti tikai aktīvi. To apliecina arī LAA aptauja, kur 16 % aptaujāto uzskata, ka mantinieki manto tikai reālu mantu, nevis parādus. Taču mantojuma lietās kopā ar mantu var pāriet arī saistības. Tāpēc svarīgi jau dzīves laikā skaidri saprast savu finanšu situāciju, sakārtot dokumentus un par būtiskajiem jautājumiem informēt ģimenes locekļus.
Pēc I. Metuzāles teiktā, savlaicīgi sakārtoti juridiskie un finanšu jautājumi ir viens no atbildīgākajiem veidiem, kā parūpēties par saviem tuvākajiem arī nākotnē.
Pirmais solis ir vienkārša saruna ģimenē
Eksperti uzsver, ka nav jāsāk ar sarežģītiem finanšu produktiem, bet vispirms ir nepieciešama godīga saruna ģimenē par ienākumiem, saistībām, uzkrājumiem un to, kā mājsaimniecība rīkotos neparedzētā situācijā. Daudzās ģimenēs šādas sarunas nekad nav notikušas, taču tieši tās rada lielāku skaidrību un mieru.
“Jo agrāk ģimene izrunā šos jautājumus, jo mazāk stresa ir ikdienā un jo lielāka pārliecība, ka arī sarežģītākos brīžos būs skaidrs rīcības plāns,” rezumē J. Abāšins.
* Iedzīvotāju aptauju veikusi pētījumu aģentūra “Norstat” 2026. gada februārī, aptaujājot 1006 iedzīvotājus vecuma grupā no 18 līdz 74 gadiem.
