Vienlaikus būtiski pieaudzis arī izmaksāto un rezervēto atlīdzību apjoms – no teju 9 miljoniem eiro 2024./2025. gada sezonā līdz vairāk nekā 13 miljoniem eiro šosezon. Salīdzinājumam – 2023./2024. gada sezonā atlīdzībās tika novirzīti nepilni 12 miljoni eiro.
“Faktiskie zaudējumi noteikti ir daudz lielāki, jo Latvijā apdrošināta ir tikai aptuveni puse apdzīvoto mājokļu. Ja negadījums notiek neapdrošinātā īpašumā, īpašniekiem visi remonta un atjaunošanas izdevumi jāsedz no saviem līdzekļiem, un tie nereti var būt ļoti ievērojami. Ik pa laikam medijos dzirdami aicinājumi ziedot līdzekļus, piemēram, ugunsgrēkos cietušajiem, lai gan daudz vienkāršāks un drošāks risinājums būtu savlaicīgi parūpēties par mājokļa apdrošināšanu,” saka LAA vadītājs Jānis Abāšins.
Viņš norāda, ka saskaņā ar LAA datiem iedzīvotāji biežāk apdrošina privātmājas, retāk dzīvokļus, lai gan tieši dzīvokļos riski nereti var būt pat lielāki, jo kaimiņu rīcību nevaram kontrolēt. Šis gads paliks atmiņā ar gāzes sprādzienu Bauskas ielā un ugunsgrēku daudzdzīvokļu mājā Krustkalnu ciemā, kas aktualizēja jautājumu ne tikai par dzīvokļu, bet visa kopīpašuma apdrošināšanu.
Plīsuši cauruļvadi un radušās ūdens noplūdes
Visbiežākie negadījumi šajā ziemā bijuši cauruļvadu plīsumi un šķidruma noplūdes, kas veidojuši aptuveni 60 līdz 70 % no visiem ziemas sezonas negadījumiem. Tos parasti izraisīja stiprais sals, nolietotas komunikācijas vai nepietiekami siltinātas ūdens caurules.
Apdrošinātāji novērojuši arī sala radītus bojājumus ēku konstrukcijām, laikus nenodrošinot ēku jumtu attīrīšanu no sniega un ledus, cirkulācijas sūkņu bojājumus, logu stiklu plīsumus lielā aukstuma dēļ. Tāpat novēroti gadījumi, kad iedzīvotāji bija devušies projām no mājām uz ilgāku laiku, atstājot telpās pārāk zemu temperatūru, kā rezultātā sasala ēkā esošās inženierkomunikācijas.
Ugunsgrēki retāk, taču visdārgākie
Lai gan ugunsgrēki notikuši retāk nekā ūdens noplūdes, tie radījuši vislielākos zaudējumus. Visbiežāk ugunsnelaimes izraisījušas pārkurinātas cietā kurināmā apkures iekārtas, retāk tehnikas problēmas pašās apkures iekārtās. Ugunsnelaimes izraisījuši arī netīrīti vai nepareizi izbūvēti dūmvadi, kā arī elektroinstalācijas sistēmas pārslodze. Šajā sezonā dubultojies arī īssavienojumu radīto bojājumu skaits.
Saskaņā ar Valsts ugunsdzēsībs un glābšanas dienesta sniegto informāciju, šī gada laikā ugunsgrēkos bojā gājuši jau 34 cilvēki, kamēr 2025. gadā visa gada laikā – 65 iedzīvotāji.
Dzīvokļos cieš ūdens sistēmas, privātmājās postījumus rada uguns un sals
Daudzdzīvokļu namos visbiežāk bojāti radiatori, cauruļvadi un radušās noplūdes no augšējiem stāviem. Savukārt privātmājās biežāk novēroti ugunsgrēki, sniega svara radīti bojājumi un dūmvadu avārijas.
Atsevišķos gadījumos zaudējumus radījusi arī pašu iedzīvotāju neuzmanība – nepieskatīti sildītāji, ēdiena gatavošana, bez uzraudzības atstāti adventes vainagi ar iedegtām svecēm, neatbilstoši pagarinātāji vai ilgstoši neapkurinātas telpas.
“Šīs sezonas dati parāda, ka mājokļu drošībai ziemā joprojām netiek pievērsta pietiekama uzmanība. Daudzi negadījumi rodas nevis ekstremālu laikapstākļu dēļ, bet gan nolietotu komunikāciju, nepārbaudītu apkures iekārtu un ikdienas neuzmanības dēļ. Savlaicīga sagatavošanās apkures sezonai var pasargāt no zaudējumiem, kas šogad jau pārsnieguši 13 miljonus eiro,” uzsver J. Abāšins.
Šī apkures sezona bijusi dārgākā pēdējo trīs gadu laikā, un tas apliecina, ka profilaktiski drošības pasākumi mājokļos kļūst arvien svarīgāki.
LAA iesaka iedzīvotājiem jau vasarā sagatavoties nākamajai apkures sezonai - pārbaudīt apkures iekārtas un iztīrīt dūmvadus, pārbaudīt elektroinstalāciju stāvokli, nosiltināt ūdensvadus un citas komunikācijas.
