Lielākā daļa – 196 sūdzības – tika saņemtas par kredītiestādēm. 49 sūdzības bija par apdrošinātājiem (46 par apdrošināšanas sabiedrībām, 3 par apdrošināšanas starpniekiem). 22 sūdzības tika saņemtas par ieguldījumu brokeru sabiedrībām, bet 23 sūdzības par citiem finanšu tirgus dalībniekiem. Savukārt par nelicencētiem tirgus dalībniekiem tika saņemtas 25 sūdzības. 41 sūdzība tika iesniegta Latvijas Bankas kompetencei neatbilstošā jomā (par citā valstī licencētu tirgus dalībnieku, patērētāju tiesībām u. c.).
Kredītiestāžu darbības jomā visvairāk sūdzību bija par krāpnieciskiem darījumiem (32), maksājumiem vai to neizpildi (26), klientu apkalpošanas kultūru (22), darījuma attiecību neuzsākšanu vai izbeigšanu (22), kreditēšanu (19) un komisijas maksām (17).
Apdrošināšanas jomā visvairāk sūdzību tika saņemts par īpašuma apdrošināšanu, KASKO, dzīvības un veselības apdrošināšanu, bet sūdzību pamatā ir civiltiesiski strīdi, piemēram, saistībā ar apdrošinātāja pieņemto lēmumu apdrošināšanas atlīdzības lietā, apdrošināšanas līguma noteikumiem vai regresa prasību.
Par ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību saņemtās sūdzības bija par klientiem sniegtās informācijas pietiekamību, ieguldījumu atgūšanu, autentifikāciju, kontu bloķēšanu, darījumu ierobežošanu un klientu pārbaudi.
Atbilstoši Latvijas Bankas sūdzību izskatīšanas praksei, Latvijas Banka izvērtēja visas saņemtās sūdzības, nepieciešamības gadījumā pieprasīja finanšu tirgus dalībniekiem informāciju un skaidrojumus, organizēja mediācijas procesu vai sniedza skaidrojumu par regulējuma prasībām. Sūdzībās konstatētās problēmsituācijas tika risinātas individuāli, vienlaikus pieprasot finanšu iestādēm rīkoties, lai novērstu trūkumus un līdzīgu situāciju atkārtošanos nākotnē.
Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu būtiski lielāks bija par nelicencētiem pakalpojumu sniedzējiem saņemto sūdzību skaits. Tika saņemtas sūdzības par uzņēmumiem, kuru uzraudzība nav Latvijas Bankas kompetencē, jo to darbības vieta nav Latvija, kā arī par krāpnieciskiem pakalpojumiem, kuru mērķis ir izkrāpt naudu vai datus. Visos gadījumos Latvijas Banka veica darbības, lai novērstu nelicencētu pakalpojumu sniegšanu, informēja uzņēmumus par pakalpojumu sniegšanas ierobežojumiem, brīdināja patērētājus un nosūtīja informāciju kiberincidentu novēršanas institūcijai CERT.LV, lai bloķētu krāpnieciska satura tīmekļvietnes.
Tika saņemtas arī sūdzības par uzņēmumiem, kurus neuzrauga Latvijas Banka, piemēram, par līzinga pakalpojumu sniedzējiem vai nebanku patēriņa kreditētājiem. Šīs sūdzības Latvijas Banka pārsūtīja kompetentajām iestādēm, informējot par to iesniedzēju.
Latvijas Banka aicina vienmēr pirms darījumu uzsākšanas Finanšu tirgus dalībnieku reģistrā pārliecināties par finanšu pakalpojumu sniedzēja tiesībām sniegt pakalpojumus Latvijā. Saskaroties ar situācijām, kurās ir aizdomas par regulējuma prasībām vai nozares labajai praksei neatbilstošu finanšu iestāžu rīcību, aicinām vērsties Latvijas Bankā ar sūdzību vai izmantot mediācijas iespējas.
