DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
PAZIŅOJUMS

20.11.2026. no plkst. 23.00 līdz 21.11.2026. plkst. 03.00 tiks veikti plānoti tehniskie uzlabojumi vietnēs – likumi.lv, vestnesis.lv un lvportals.lv. Minētajā laikā vietnēs iespējami tehniski traucējumi.

TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 8 minūtes

Stiprinās Latvijas iedzīvotāju noturību pret finanšu krāpšanu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījums, kas tapis sadarbībā ar Latvijas Banku, liecina, ka finanšu krāpšanas mēģinājumi Latvijā kļuvuši par ikdienas parādību. Trīs ceturtdaļas Latvijas pieaugušo iedzīvotāju pēdējo divu gadu laikā ir saskārušies ar mēģinājumu viņus apkrāpt, savukārt katrs ceturtais ir kļuvis par cietušo vismaz vienā finanšu krāpšanas veidā.

Piektdien, 20. novembrī, Latvijas Bankā tika prezentēti OECD veiktā pētījuma rezultāti. Balstoties tajos, OECD kopā ar Latvijas Banku un citiem partneriem iezīmējusi arī rīcības virzienus iedzīvotāju noturības stiprināšanai pret finanšu krāpšanu.

Pētījuma rezultāti

Pētījums atklāj, ka vairāk nekā puse jeb 55 % no cietušajiem bija zaudējuši naudu. Pārējos gadījumos cilvēks bija izpaudis krāpniekiem personas datus vai finanšu informāciju, bet finansiālus zaudējumus nebija cietis.

Visbiežāk iedzīvotāji kļuvuši par cietušajiem pirkumu krāpšanā – to piedzīvojuši 15 % visu aptaujāto. Pirkumu krāpšana ietver, piemēram, samaksu par internetā iegādātu preci, kas netiek saņemta, vai viltota rēķina apmaksu.

No pikšķerēšanas ir cietuši 8 % iedzīvotāju – reaģējot uz šķietami uzticama avota e‑pastu, telefona zvanu, īsziņu vai ziņu sociālajos tīklos, izpauduši personas vai finanšu informāciju.

Savukārt 6.5 % kļuvuši par investīciju krāpšanas upuriem – piemēram, veicot ieguldījumus neīstos investīciju piedāvājumos vai zaudējot naudu ar kriptoaktīviem saistītās krāpšanas shēmās.

Upuru vidū 61 % bija cietuši no viena krāpšanas veida, 25 % – no diviem, bet 14 % – pat no trim vai vairāk krāpšanas veidiem.

Par krāpšanas upuri var kļūt ikviens

Pētījums lauž priekšstatu par to, ka krāpšanas upuris ir viens konkrēts cilvēku tips. Par upuri var kļūt ikviens, turklāt dažādi krāpšanas veidi skar atšķirīgas sabiedrības grupas.

Krāpnieki izmanto ne tikai zināšanu trūkumu, bet arī cilvēku uzticēšanos šķietami pazīstamiem un drošiem avotiem, rada steigu, impulsīvu rīcību un pārliecību, ka viņi paši krāpšanu noteikti spēs atpazīt.

Pētījumā konstatēts, ka cilvēki ar augstāku digitālo finanšu pratību biežāk īsteno aizsargājošas darbības, saskaroties ar krāpšanas mēģinājumu. Tāpēc viens no būtiskiem turpmākās rīcības virzieniem ir stiprināt cilvēku spēju atpazīt risku un pareizi rīkoties situācijā, kad viņus mēģina apkrāpt.

Cietušie ne vienmēr ziņo par krāpšanu

Pētījums rāda, ka cilvēki daudzos gadījumos zina, kā reaģēt uz krāpšanas mēģinājumu. 70 % no tiem, kuri bija saskārušies ar krāpšanu, veica vismaz vienu aizsargājošu darbību – piemēram, pārtrauca sarunu, ignorēja vai bloķēja saziņu vai izdzēsa aizdomīgu ziņu.

Tomēr situācijās, kad nauda jau bija zaudēta, 37 % cietušo par notikušo nevienam neziņoja. Biežākais iemesls bija pārliecība, ka ziņošana neko nemainīs. 16 % nezināja, kam ziņot, savukārt daļai cilvēku šķērslis bija arī kauna sajūta.

Četri turpmākās rīcības virzieni

Balstoties pētījuma rezultātos un konsultācijās ar Latvijas institūcijām, finanšu sektoru un citiem iesaistītajiem partneriem, OECD izstrādājusi rekomendācijas turpmākajai rīcībai. Latvijā jau darbojas virkne iniciatīvu finanšu krāpšanas novēršanai. OECD ieteiktās aktivitātes vērstas uz esošo aktivitāšu pilnveidi un stiprināšanu un aptver četrus savstarpēji papildinošus virzienus.

Pirmkārt, tiek rosināts stiprināt iedzīvotāju informētību. OECD iesaka veidot vienotu vietni ar uzticamu informāciju par finanšu krāpšanu, turpināt sabiedrības informēšanas kampaņas un vairāk pievērsties tādiem krāpšanas veidiem, par kuriem līdz šim Latvijā runāts mazāk.

Otrkārt, OECD iesaka informāciju un praktiskus risinājumus vairāk pielāgot konkrētu mērķgrupu vajadzībām. Tas paredz informēšanas un izglītošanas aktivitātēm izmantot kanālus, pa kuriem cilvēkus iespējams sasniegt visefektīvāk, tostarp darbavietas, finanšu institūciju lietotnes, sociālos dienestus, bibliotēkas un citas organizācijas.

Treškārt, OECD rosina vairāk izmantot praktiskas apmācību metodes, piemēram, krāpšanas simulācijas, interaktīvus rīkus un situāciju izspēles, kas palīdz ne tikai zināt, kā vajadzētu rīkoties, bet arī praktiski trenēt drošu rīcību brīdī, kad cilvēks nonācis krāpnieka ietekmē.

Visbeidzot, OECD rosina stiprināt sadarbību starp iesaistītajām institūcijām un organizācijām, veidot skaidrāku ziņošanas un atbalsta mehānismu krāpšanas upuriem, regulāri vākt datus par krāpšanas veidiem un riskiem, kā arī stiprināt digitālo finanšu pratību izglītībā.

To rekomendāciju ieviešanu, kuras attiecas uz iedzīvotāju finanšu pratības stiprināšanu, Latvijas Banka koordinēs nacionālajā Finanšu pratības darba grupā. Pašlaik tajā jau līdzdarbojas 28 valsts, privātā un nevalstiskā sektora partneri. Savukārt jautājumi, kas skar plašāku krāpšanas novēršanas sistēmu, tiks nodoti atbildīgajām valsts institūcijām un privātā sektora partneriem.

Artis Zeiļa, Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītājs: “Lai arī lielu daļu finanšu krāpšanas mēģinājumu izdodas laikus atpazīt un apturēt, kopējais mēģinājumu skaits turpina pieaugt. Tas nozīmē, ka pieaug arī risks kļūt par krāpšanas upuri. Tāpēc vajadzīgas vairākas aizsardzības līnijas: jāstiprina gan tiesībsargājošo institūciju un finanšu sektora darbs, gan arī pašu iedzīvotāju spēja sevi pasargāt.”

Latvijas Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps: “Ņemot vērā problēmas mērogu, cilvēku aizsardzībai pret naudas izkrāpšanu jākļūst par valsts līmeņa prioritāti. Iedzīvotāju izglītošana un banku drošības risinājumi jāpapildina ar saskaņotu valsts iestāžu, telekomunikāciju uzņēmumu un digitālo platformu rīcību, lai krāpnieciskus zvanus, ziņas un reklāmas apturētu, vēl pirms tie sasniedz cilvēkus. Tāpēc valdībai būtu jānosaka politikas koordinators cīņai ar naudas izkrāpšanu, kurš nodrošinātu iesaistīto ministriju un nozaru sadarbību un atbildētu par kopīgā rīcības plāna īstenošanu. Plānam vajadzīgi skaidri uzdevumi, termiņi un izmērāmi rezultāti. Vienlaikus cilvēkiem, kuri cietuši no krāpšanas, jānodrošina vienkārša ziņošana un ātra palīdzība.”

“Apturēsim krāpšanu, pirms nauda pazūd! Praktiskie soļi krāpšanas ierobežošanā meklējami ciešākā sadarbībā starp valsts iestādēm un privāto sektoru,” uzsver Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes pārstāve Solvita Sļadze.

Par OECD pētījumu

OECD pētījums un rekomendācijas izstrādātas starptautiska projekta ietvaros ar mērķi stiprināt pieaugušo digitālo finanšu pratību un noturību pret finanšu krāpšanu. Projekts īstenots no 2024. gada līdz 2026. gadam, sadarbojoties Latvijas Bankai, Lietuvos Bankas, OECD un Eiropas Komisijai, un finansēts no Eiropas Savienības Tehniskā atbalsta instrumenta.

OECD aptaujā piedalījās 1400 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 79 gadiem, un to veica uzņēmums “Kantar”.

Pilns OECD pētījums un rekomendētais rīcības plāns "Improving Adults' Resilience Against Financial Scams and Frauds in Latvia: Proposal for a Digital Financial Literacy Action Plan" ir publicēts OECD tīmekļvietnē.

Pasākuma laikā sniegtās prezentācijas:

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI