Augustā notikušais kiberuzbrukums Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) aktualizējis riskus, kas saistīti ar krāpnieciskām īsziņām direkcijas vārdā. Šādās īsziņās iedzīvotāji saņem viltotus paziņojumus par nenomaksātiem ceļu satiksmes sodiem vai stāvvietu pārkāpumiem. Lai gan šādi krāpšanas mēģinājumi novēroti arī iepriekš, personas datu noplūdes rada iespēju noziedzniekiem tos padarīt daudz pārliecinošākus. CSDD gadījums izcelts arī starptautiskā kiberdrošības tehnoloģiju uzņēmuma “Whalebone” septembra pārskatā kā viens no spilgtākajiem kiberdrošības incidentiem Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā.
“Septembrī bloķēto kiberdrošības apdraudējumu skaits ir tik liels, ka, salīdzinot ar Latvijas iedzīvotāju skaitu, tas atbilst vidēji 38 apdraudējumiem uz vienu iedzīvotāju mēnesī. Šis salīdzinājums uzskatāmi parāda apdraudējumu mērogu, taču īpaši satraucošas ir iespējas, ko noziedzniekiem sniedz personas datu noplūdes. Krāpnieciskas īsziņas valsts iestāžu vārdā nav nekas jauns, taču tajās norādīts cilvēka vārds, personas kods vai transportlīdzekļa reģistrācijas numurs, paziņojumu dara daudz ticamāku. Cilvēkiem jāapzinās, ka pat precīza personīgā informācija īsziņā negarantē tās īstumu,” skaidro Hermanis Eriņš, “Bites Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs.
H. Eriņš skaidro, ka krāpnieki visbiežāk cenšas panākt tūlītēju rīcību, piemēram, pieprasot nekavējoties apmaksāt it kā nenomaksātu sodu un brīdinot par papildu maksājumiem. Īsziņā iekļautā saite aizved uz viltotu tīmekļvietni, kas vizuāli atgādina oficiālu valsts iestādes portālu. Tajā cilvēkam tiek prasīts ievadīt personas, maksājumu kartes vai internetbankas datus. Ja krāpnieciskajā paziņojumā izmantota arī precīza informācija par saņēmēju, rodas papildu uzticamības iespaids.
“Krāpnieku mērķis ir panākt, lai cilvēks uzticas saņemtajam paziņojumam un rīkojas, nepārbaudot informāciju. Tāpēc pat tad, ja īsziņā norādīti precīzi personas dati, nevajadzētu atvērt tajā pievienoto saiti. Informācija par iespējamu sodu vai maksājumu jāpārbauda attiecīgās iestādes oficiālajā tīmekļvietnē, tās adresi ievadot pašam interneta pārlūkā. Tehniskie drošības risinājumi palīdz bloķēt piekļuvi krāpnieciskām vietnēm, taču tikpat svarīga ir lietotāja piesardzība,” uzsver H. Eriņš.
Vienlaikus svarīgi atcerēties – ja aizdomīgā vietnē jau ievadīti maksājumu kartes vai internetbankas dati, nekavējoties jāsazinās ar banku un par notikušo jāziņo Valsts policijai. Papildu aizsardzībai ieteicams izmantot drošības risinājumus, piemēram, antivīrusu mobilajās ierīcēs, kas palīdz bloķēt krāpnieciskas tīmekļvietnes, kā arī regulāri atjaunināt ierīču programmatūru.
