Tīklam pieslēgto ierīču loks ir plašs. Uzņēmumos tās var būt ražošanas un saldēšanas iekārtas, apkures un ventilācijas sistēmas, sensori un piekļuves kontroles risinājumi, savukārt mājsaimniecībās, piemēram, drošības kameras, viedās slēdzenes, saules paneļu sistēmas, signalizācija vai apkures vadības ierīces. Jo vairāk ierīču iespējams pārvaldīt attālināti, jo būtiskāk ir par to aizsardzību domāt tāpat kā par datoru vai telefonu drošību.
“Šobrīd ļoti uzskatāmi redzam, kā kiberuzbrukums digitālajā vidē var radīt fiziskas sekas. Šoreiz uzmanības centrā nonākuši lielveikalu ledusskapji un saldētavas, taču tas ir tikai viens piemērs. Par mērķi var kļūt jebkura nepietiekami aizsargāta tīklam pieslēgta ierīce, kuru iespējams pārvaldīt attālināti. Uzņēmumiem būtisks drošības solis ir šādas iekārtas nodalīt, veicot tīkla segmentāciju, kā arī pārbaudīt, ar ko un kā šajā nodalītajā tīklā esošajām ierīcēm ir atļauts sazināties. Tas palīdz ierobežot potenciāla kiberuzbrukuma izplatību un mazina risku, ka, kompromitējot vienu ierīci, uzbrucējs var piekļūt arī citām uzņēmuma sistēmām,” norāda Vilnis Kibermanis, “Bites Latvija” Tehnisko risinājumu ekspertu komandas vadītājs.
Risku aktualitāti apliecina arī “Bite Latvija” un SKDS veiktā Latvijas uzņēmumu vadītāju aptauja: 18 % uzņēmumu jau ir saskārušies ar kiberuzbrukumiem, kas tiem radījuši grūtības vai problēmas. Vienlaikus uzņēmumu izmantotie drošības risinājumi liecina, ka kiberdrošības pamatprincipu stiprināšanai joprojām ir būtiska nozīme.
Pieci soļi, kā pasargāt tīklam pieslēgtās iekārtas
1. Nomainīt noklusējuma paroles un pārskatīt piekļuves
Tīklam pieslēgtas iekārtas, sākot ar videonovērošanas kamerām un maršrutētājiem un beidzot ar ražošanas vai saldēšanas sistēmām, nereti tiek uzstādītas ar ražotāja sākotnēji iestatītiem piekļuves datiem. Tos pēc ierīces uzstādīšanas nepieciešams nomainīt, izvēloties unikālu un drošu paroli. Tāpat regulāri jāpārskata, kam ir piekļuve ierīcei, un jādzēš konti vai jāatslēdz attālinātās piekļuves iespējas, kas vairs nav nepieciešamas.
2. Attālinātajai piekļuvei izmantot daudzfaktoru autentifikāciju
Ja ierīces vadības platforma piedāvā daudzfaktoru autentifikāciju jeb MFA, to ieteicams aktivizēt. Uzņēmumos tas ir īpaši būtiski administratoriem, darbiniekiem un ārējiem servisa partneriem, kuriem ir attālinātas piekļuves tiesības.
Šī ir joma, kurā Latvijas uzņēmumiem vēl ir vieta uzlabojumiem. “Bite Latvija” un SKDS aptauja rāda, ka divfaktoru autentifikāciju izmanto 33 % Latvijas uzņēmumu, turklāt gada laikā šis rādītājs audzis no 24 %.
3. Regulāri atjaunināt ne tikai datorus un telefonus, bet arī citas ierīces
Programmatūras atjauninājumi nepieciešami arī videonovērošanas kamerām, maršrutētājiem, sensoriem, viedās mājas ierīcēm, vadības kontrolieriem un citām tīklam pieslēgtām iekārtām. Īpaši svarīgi pārliecināties, vai ierīces ražotājs tai joprojām nodrošina drošības atjauninājumus. Ja ierīce ir novecojusi un ražotājs tās programmatūru vairs neatbalsta, būtu jāizvērtē tās nomaiņa vai jāierobežo piekļuve tīklam.
Uzņēmumiem ieteicams uzturēt arī tīklam pieslēgto iekārtu uzskaiti, lai būtu zināms, kādas ierīces tiek izmantotas, kādas programmatūras versijas tajās darbojas un kurām nepieciešami atjauninājumi.
4. Nodalīt kritiskās iekārtas no pārējā tīkla
Vienas ierīces uzlaušanai nevajadzētu pavērt ceļu uz citām uzņēmuma sistēmām. IoT (lietu interneta ierīces) un OT (operacionālās tehnoloģijas) iekārtas, piemēram, ražošanas, saldēšanas, videonovērošanas vai piekļuves kontroles sistēmas, ieteicams nodalīt no pārējā uzņēmuma IT tīkla un ierobežot to savienojumus tikai līdz funkcijām, kas nepieciešamas konkrētās iekārtas darbībai. Uzņēmumiem ar kritiskām vai daudzām savstarpēji savienotām iekārtām viens no risinājumiem var būt arī autonoms privātais tīkls, kas ļauj iekārtu datu plūsmu nodalīt no publiskā interneta un uzņēmuma ikdienas IT infrastruktūras.
Arī mājās risku iespējams mazināt, viedierīces nodalot no datoriem un citām ierīcēm, kurās glabājas sensitīva informācija, piemēram, izmantojot maršrutētāja viesu vai atsevišķu IoT tīklu, ja maršrutētājs šādu iespēju nodrošina.
5. Zināt, kas pieslēgts tīklam, un būt gataviem rīkoties
Gan uzņēmumā, gan mājās ir vērts periodiski pārskatīt tīklam pieslēgtās ierīces un pārliecināties, ka starp tām nav sen neizmantotu vai nepazīstamu ierīču. Uzņēmumiem papildus jāspēj pamanīt neparastas pieslēgšanās, konfigurācijas izmaiņas vai citas novirzes iekārtu darbībā, kā arī iepriekš jānosaka rīcība incidenta gadījumā: kas izolē apdraudēto iekārtu, kā tiek iesaistīts servisa partneris vai ražotājs un kā kritisko procesu iespējams turpināt drošā režīmā.
Šāda gatavība ir nozīmīga arī biznesa nepārtrauktībai, jo saskaņā ar “Bites Latvija” un SKDS veikto pētījumu 24 % Latvijas uzņēmumu atzīst, ka pilnīga datoru un datorsistēmu darbības apstāšanās uz divām līdz trim dienām tiem radītu ļoti lielus vai drīzāk lielus zaudējumus.
“Būtiskākais ir sākt ar šķietami vienkāršu jautājumu: vai mēs vispār zinām, kādas ierīces ir pieslēgtas mūsu tīklam? Tas attiecas gan uz uzņēmuma vadītāju un IT komandu, gan uz ikvienu no mums mājās. Nākamais solis ir saprast, kas šīm ierīcēm var piekļūt, vai tās tiek regulāri atjauninātas un vai mēs pamanītu, ja kāds mēģinātu mainīt to darbību. Ja uz kādu no šiem jautājumiem nav skaidras atbildes, ar to arī būtu jāsāk,” uzsver Vilnis Kibermanis.
“Bite Latvija” un pētījumu centra SKDS Latvijas uzņēmumu vadītāju aptauja veikta no 2026. gada 19. maija līdz 15. jūlijam, aptaujājot 750 Latvijas aktīvo uzņēmumu vadītājus. Aptaujā izmantota vairākpakāpju kvotu izlase, intervijas veiktas telefoniski un internetā.
