Demogrāfiskā lejupslīde Latvijā turpinās jau vairākas desmitgades, samazinoties gan kopējam, gan darbspējīgā vecumā esošo iedzīvotāju īpatsvaram. Kā liecina domnīcas “LaSER” jaunākais ziņojums “Latvija 2040: demogrāfiskā realitāte un nākotnes scenāriji”, Latgalē darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits līdz 2040. gadam varētu samazināties par 35%, bet pārējos reģionos, izņemot Pierīgu, starp 17% un 28%.1 Darbinieku piesaiste ir sarežģīta arī tādēļ, ka bezdarba līmenis ir salīdzinoši zems, dzīves līmenis pakāpeniski paaugstinās un aug arī darbinieku prasības gan pret atalgojumu, gan darba vidi kopumā.
“Arī pērn piedzimis teju par 10% mazāk bērnu nekā gadu iepriekš, kas liecina, ka negatīvā tendence turpinās. Tas spiež darba devējus meklēt arvien jaunus veidus, kā noturēt darbiniekus vai piesaistīt jaunus. Papildus algas pielikumam, papildu brīvdienām, attālinātajam darbam un veselības apdrošināšanai arvien vairāk organizāciju interesējas arī par iespēju apdrošināt darbinieku dzīvību,” saka Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abāšins.
Ja 2021. gadā juridisko personu iemaksāto apdrošināšanas prēmiju apjoms bija 355 tūkstoši eiro, tad 2025. gadā – 747 tūkstoši eiro, kas ir pieaugums vairāk nekā divas reizes. Apdrošināto personu skaits šajā laika periodā audzis salīdzinoši nedaudz, kas liecina, ka tiek iegādātas labākas polises ar arvien plašāku segumu un darbinieki tiek apdrošināti par augstākām summām.
Darbinieki to novērtē
Iedzīvotāju aptaujas dati liecina, ka 74% iedzīvotāju dzīvības apdrošināšanas iegādi no darba devēju puses uzskatītu par nozīmīgu bonusu. Īpaši augstu to vērtētu iedzīvotāji ar diviem vai vairāk bērniem (87%), nekvalificēti strādnieki (86%), gados jauni darba ņēmēji vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem (82%), kvalificēti strādnieki (81%) un sievietes (77%). Šādu darba devēja bonusu nenovērtētu vien katrs desmitais aptaujātais (10%), bet 14% nav viedokļa.2
“Dzīvības apdrošināšana var būt ļoti nozīmīgs bonuss, īpaši, ja darbinieks ir galvenais mājsaimniecības apgādnieks un ģimenē aug nepilngadīgi bērni vai ir jārūpējas par vecāka gadagājuma radiniekiem, jo ienākumu zaudēšana var smagi ietekmēt ģimenes ikdienas dzīvi un nākotni. Tāpat dzīvības apdrošināšana ir būtiska, ja personai ir kredītsaistības, kuras tuviniekiem būtu grūti segt – piemēram, hipotekārais kredīts vai patēriņa aizdevums,” atgādina J. Abāšins. Apdrošināšana var būt nozīmīga arī strādniekiem, kuri ikdienā veic paaugstinātas bīstamības darbus, piemēram, būvniecībā, ķīmijas nozarē vai citur.
J. Abāšins uzver, ka dzīvības apdrošināšana ir viens no veidiem kā lielas konkurences apstākļos darba devēji var piesaistīt jaunus vai noturēt esošos darbiniekus, jo ne vienmēr izšķiroša nozīme ir tikai atalgojuma apmēram, bet arī izrādītajām rūpēm par darbinieka un viņa ģimenes locekļu labbūtību.
“Darba devēja iemaksas par darbinieka dzīvības apdrošināšanu bez uzkrājuma netiek apliktas ar nodokļiem, ja tās nepārsniedz 10% no darbinieka gada bruto algas, bet ne vairāk kā 750 eiro gadā,” atgādina J. Abāšins.
Ikviens ir aicināts iepazīties ar LAA un tās sadarbības partneru izstrādāto ceļa karti par dzīvības apdrošināšanu bez uzkrājuma, kas ir brīvi pieejama LAA mājaslapā www.laa.lv, sadaļā “Ceļveži”, kā arī Latvijas Bankas un Patērētāju tiesību aizsardzības centra mājaslapās.
2 Iedzīvotāju aptauju veikusi pētījumu aģentūra “Norstat” 2026. gada februārī, aptaujājot 1006 iedzīvotājus vecuma grupā no 18 līdz 74 gadiem.
