Visbiežāk šādu atbildi snieguši iedzīvotāji ar pamatizglītību (58 %), kvalificēti strādnieki (37 %), respondenti vecuma grupā no 40 līdz 49 gadiem (34 %),
“Šie dati ir diezgan skarbs atgādinājums, cik trausla var būt ģimenes finanšu stabilitāte. Parasti mēs par šādiem scenārijiem domājam tikai teorētiski, taču realitātē negaidīti notikumi – smaga slimība, nelaimes gadījums vai apgādnieka zaudējums – var radīt ļoti nopietnas finansiālas sekas. Tāpēc ir svarīgi laikus domāt par finanšu drošības spilvenu un risinājumiem, kas palīdz ģimenei saglabāt stabilitāti arī sarežģītos brīžos,” norāda Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abāšins.
Vai ģimenēm ir plāns negaidītām situācijām? Lielākā daļa par to nav domājusi!
Aptauja arī rāda, ka liela daļa iedzīvotāju par šādām situācijām vēl nav domājuši. 49 % Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka nav apsvēruši, kā ģimene materiāli iztiktu, ja kādu no apgādniekiem zaudētu un būtiski samazinātos mājsaimniecības ienākumi.
Katrs piektais respondents (21 %) šādām situācijām veido uzkrājumu, un to biežāk dara iedzīvotāji pēc 50 gadu vecuma sasniegšanas. Tikmēr tikai 13 % iedzīvotāju ir apdrošinājušies pret šādiem riskiem, un visbiežāk to darījuši cilvēki vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem. Savukārt 17 % aptaujāto atzīst, ka dzīvo šodienai un par šādām situācijām nedomā, biežāk tie ir respondenti vecumā virs 60 gadiem.
J. Abāšins atgādina, ka ģimenē, kādam no pelnītājiem pēkšņi zaudējot darba spējas vai notiekot traģēdijai, finansiālās saistības nekur nepazūd – īpaši tas attiecas uz mājokļa kredītiem un citiem ilgtermiņa maksājumiem.
“Šādās situācijās ģimenei vienlaikus jātiek galā gan ar emocionālu satricinājumu, gan ar praktiskiem finanšu jautājumiem. Dzīvības apdrošināšana un pieejamie papildu segumi ir viens no veidiem, kā šo risku mazināt, jo tā palīdz nodrošināt, lai ģimenei būtu līdzekļi kredītsaistību segšanai arī tad, ja kāds no mājsaimniecības apgādniekiem tiek zaudēts,” norāda Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.
Ikviens ir aicināts iepazīties ar LAA un tās sadarbības partneru izstrādāto ceļa karti par dzīvības apdrošināšanu bez uzkrājuma, kas ir brīvi pieejama LAA – Ceļveži, kā arī Latvijas Bankas un Patērētāju tiesību aizsardzības centra mājaslapās.
* Iedzīvotāju aptauju veikusi pētījumu aģentūra “Norstat” 2026. gada februārī, aptaujājot 1006 iedzīvotājus vecuma grupā no 18 līdz 74 gadiem.
