Latvijas Apdrošinātāju asociācija atgādina, ka ar polises iegādi vien nepietiek. Lai nelaimes gadījumā nerastos domstarpības par apdrošināšanas atlīdzību, mājoklim jābūt atbilstoši uzturētam, bet veiktajām pārbaudēm, remontdarbiem un pārbūvēm – dokumentētām.
“Apdrošināšana ir finansiāls drošības spilvens neparedzētam negadījumam, tomēr, ja mājokļa īpašnieks gadiem ignorējis bojātu elektroinstalāciju, netīrītu dūmvadu vai patvaļīgi pārbūvētu apkures sistēmu un tieši tas izraisījis negadījumu, šie apstākļi var būtiski ietekmēt lēmumu par atlīdzību,” norāda Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.
Ne katrs pārkāpums nozīmē atteikumu
Normatīvo aktu prasības pārkāpums pats par sevi vēl nenozīmē, ka apdrošinātājs automātiski atteiks atlīdzību. J. Abāšins stāsta, ka apdrošinātāji katru negadījumu vērtē individuāli, noskaidrojot tā cēloni, apdrošinātās personas rīcību, pārkāpuma saistību ar nodarītajiem zaudējumiem un konkrētā apdrošināšanas līguma nosacījumus.
Normatīvi paredz, ka klientam polises darbības laikā ir jāpaziņo apdrošinātājam par tam zināmiem apstākļiem, kas var būtiski palielināt negadījuma iespējamību vai iespējamo zaudējumu apmēru. Ja šis pienākums nav izpildīts ļauna nolūka vai rupjas neuzmanības dēļ, apdrošinātājam noteiktos gadījumos ir tiesības atlīdzību neizmaksāt. Vienlaikus apdrošinātājs nedrīkst atteikt atlīdzību, nepārbaudot visu pieejamo informāciju, un tam ir jāpierāda apstākļi, uz kuriem balstīts atteikums vai atlīdzības samazinājums.
Dūmu detektors ir obligāts, privātmājā – arī ugunsdzēsības aparāts
Viens no vienkāršākajiem, bet būtiskākajiem drošības pasākumiem ir darbspējīgs dūmu detektors. Gan dzīvoklī, gan privātmājā katrā stāvā jābūt uzstādītam vismaz vienam autonomam dūmu detektoram, kas regulāri jāpārbauda un jāuztur darba kārtībā.
“Ar to vien, ka detektors ir nopirkts, nepietiek. Ja tam nav baterijas, tas ir noņemts no griestiem vai nedarbojas, aizsardzības funkcija netiek nodrošināta. Diemžēl joprojām ar šādām situācijām apdrošinātāji sastopas,” stāsta J. Abāšins.
Pateicoties tehnoloģiju attīstībai, šobrīd ir pieejamas arī bezvadu ugunsdrošības signalizācijas sistēmas, kuras iespējams apvienot ar apsardzes detektoriem. Ar kustību/apsardzes detektoriem ir integrēta kamera, kas nodrošina attēla nosūtīšanu uz tālruni. Laikā, kad mājās neviena nav, uz mobilo tālruni tiek nosūtīts ne tikai trauksmes paziņojums, bet arī foto attēls, kas ļaus novērtēt situāciju, vai trauksme ir pamatota vai sistēmas nostrādājusi nepamatoti.
Privātmājā obligāti jābūt arī ugunsdzēsības aparātam, kuram jābūt viegli pieejamam un uzturētam atbilstoši ražotāja prasībām.
Elektroinstalācija jāpārbauda reizi desmit gados
Arī nolietota, nekvalitatīvi pārbūvēta vai pārslogota elektroinstalācija var kļūt par ugunsgrēka cēloni. Tādēļ elektroinstalācijas, zemējuma un zibensaizsardzības ierīču pārbaude mājoklī jāveic vismaz reizi desmit gados. Vienlaikus ar termokameru jāpārbauda arī kontaktu savienojumu kvalitāte nozarkārbās, elektrosadalēs un citās savienojumu vietās.
Īpaša uzmanība elektroinstalācijai jāpievērš vecākās ēkās, kā arī pēc remontdarbiem, jaunu jaudīgu elektroierīču, siltumsūkņa, elektriskās apkures, saules paneļu vai uzlādes iekārtu uzstādīšanas. Šādas izmaiņas var palielināt elektrotīkla slodzi un mainīt apdrošinātā riska apstākļus.
Dūmvadu un apkures iekārtu tīrīšanu nedrīkst atlikt
Apkures iekārtas un dūmvadi jātīra un jāpārbauda atbilstoši to veidam. Ilgdedzes cietā kurināmā apkures ierīces dūmvads jātīra pirms apkures sezonas un vēl vienu reizi apkures sezonas laikā. Citas cietā un šķidrā kurināmā apkures ierīces un dūmvadi jātīra pirms apkures sezonas sākuma.
Cietā un šķidrā kurināmā apkures iekārtu un dūmvadu tehniskā stāvokļa pārbaude jāveic reizi piecos gados. Gāzes apkures iekārta jātīra, tehniski jāapkopj un jāpārbauda vismaz reizi gadā, ja ražotājs nav noteicis citādi.
Būtiski ir saglabāt skursteņslauķa, apkures sistēmas speciālista vai cita sertificēta pakalpojuma sniedzēja sagatavotos aktus un rēķinus. Tie apliecina, ka īpašnieks ir rūpējies par iekārtu tehnisko stāvokli un ievērojis noteiktos pārbaužu termiņus. Svarīgi, ka par skursteņa tīrīšanu un tehniskā stāvokļa novērtējumu no skursteņslauķa jāsaņem divi dokumenti, katrs par attiecīgo darbu. Abus darbus vienā dokumentā neapvieno.
Jāpārbauda arī ventilācija
Mehāniskās ventilācijas sistēmas tehniskā stāvokļa pārbaude un tīrīšana jāveic reizi piecos gados. Dabiskās ventilācijas kanāls telpās, kur atrodas gāzes apkures, ēdiena gatavošanas vai ūdens sildīšanas iekārta, jāpārbauda un jātīra ne retāk kā reizi piecos gados. Pārējos dzīvokļos un viendzīvokļa mājās dabiskās ventilācijas kanāla pārbaude veicama ne retāk kā reizi desmit gados.
Īpaši riskanta ir patvaļīga ventilācijas sistēmas pārveidošana, piemēram, virtuves nosūcēja pievienošana dabiskās ventilācijas kanālam telpā, kurā atrodas gāzes iekārta. Šādi risinājumi var traucēt gaisa apmaiņu un radīt apdraudējumu mājokļa iemītniekiem.
Pārbūves jāveic likumīgi un profesionāli
Kamīna, krāsns, apkures katla, saules paneļu, ventilācijas vai elektroapgādes sistēmas ierīkošana var būtiski mainīt mājokļa riskus. Tādēļ darbi jāveic atbilstoši būvniecības dokumentācijai, normatīvajām prasībām un iekārtu ražotāju norādījumiem, nepieciešamības gadījumā piesaistot sertificētus speciālistus.
Svarīgi saglabāt būvprojektus, tehnisko pārbaužu dokumentus, rēķinus, informāciju par uzstādītajām iekārtām u.c. dokumentus.
Ja pēc polises iegādes mājoklī veiktas būtiskas izmaiņas, kas var palielināt negadījuma iespējamību vai zaudējumu apmēru, par tām jāpaziņo apdrošinātājam. Tas var attiekties, piemēram, uz apkures veida maiņu, apjomīgiem būvdarbiem, ēkas ilgstošu neapdzīvotību vai saimnieciskās darbības sākšanu mājoklī.
Arī pēc negadījuma jārīkojas atbildīgi
Iestājoties negadījumam, par to pēc iespējas ātrāk jāinformē apdrošinātājs, jāveic saprātīgi pasākumi zaudējumu mazināšanai un jāievēro apdrošinātāja norādījumi. Vienlaikus vēlams fotografēt negadījuma vietu un bojājumus, saglabāt bojātās detaļas un bez saskaņošanas neveikt tādus remontdarbus, kas varētu apgrūtināt negadījuma cēloņa noskaidrošanu.
“Mājokļa drošības prasības nav formāla birokrātija. Tās palīdz laikus pamanīt bojājumus, novērst nelaimi vai mazināt tās sekas. Savukārt regulāras pārbaudes un saglabāti dokumenti sniedz īpašniekam būtisku pamatojumu, ja pēc negadījuma jāpieņem lēmums par apdrošināšanas atlīdzību,” saka LAA vadītājs.
