Nozare ar augstu pievienoto vērtību un stratēģisku nozīmi
Seminārā tika uzsvērts, ka putnkopība Latvijā ir moderna, intensīva un eksportspējīga nozare ar būtisku ieguldījumu valsts ekonomikā. Tā nodrošina darba vietas reģionos, rada augstu pievienoto vērtību un stiprina valsts pārtikas ražošanas kapacitāti.
Zemkopības ministrijas Tirgus kopējās organizācijas nodaļas vadītāja Dace Freimane norādīja:
“Putnkopība Latvijā, gan olu, gan mājputnu gaļas ražošana, rada augstāko pievienoto vērtību uz vienu nodarbināto, salīdzinot ar citām lauksaimniecības nozarēm, un šis rādītājs būtiski pārsniedz Eiropas Savienības vidējo līmeni.”
Nozares attīstība cieši saistīta arī ar citām lauksaimniecības jomām, īpaši graudkopību, veidojot savstarpēji saistītu un efektīvu pārtikas piegādes ķēdi Latvijā.
Izaicinājumi: ekonomika, klimats un globālā nenoteiktība
LAPNA mērķis ir veicināt nozares attīstību, lai tā kļūtu par Baltijas un Ziemeļeiropas līderi putnkopībā. Primārā ražošana jau tagad ir pilna cikla un ir atbilstoša visām mūsdienu prasībām. Kopējie ražošanas apjomi Baltijā ir pieauguši tādā līmenī, kad ekonomiski pamatoti ir veidot pilna cikla nodrošinošo infrastruktūru Baltijas mērogā, sākot ar inkubatoriem, barības ražošanu un beidzot ar kautuvēm, kā arī attīstīt biometāna ražošanu no kūtsmēsliem un organiskā mēslojuma ražošanu no digestāta. Tagad, izstrādājot nākamā perioda KLP, tā ir politiska izšķiršanās, vai reģionāls putnkopības centrs veidosies Latvijā vai Lietuvā. Reģionālās centra attīstība Latvijā dotu būtisku iemaksu pieaugumu valsts kopbudžetā un uzlabotu importa eksporta bilanci. Gan putnu gaļas, gan olu ražošanā ir plašas iespējas veidot kooperāciju ar MVU, kas, savukārt, veicinātu reģionu attīstību.
Seminārā būtiska uzmanība tika pievērsta ekonomiskajiem un klimata izaicinājumiem. Luminor galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš akcentēja globālās nenoteiktības ietekmi: “Enerģijas un degvielas cenu svārstības joprojām ir būtisks risks, un to ietekme uz putnkopību var būt nozīmīga arī turpmāk.”
Savukārt AREI Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe izcēla resursu efektīvas izmantošanas nozīmi: “Putnkopības blakusprodukti – kūtsmēsli – ir Latvijas lauksaimniecības stratēģiskā rezerve, kuru gudri izmantojot, iespējams gūt ievērojamus ieguvumus visas valsts mērogā.”
Starptautisko perspektīvu sniedza Vāgeningenas universitātes pētnieks Pīters van Horne, uzsverot nepieciešamību līdzsvarot labturības, ekonomikas un vides aspektus, īpaši Eiropas politikas kontekstā.
Inovācijas un ilgtspējīga attīstība
Seminārā tika aplūkotas arī inovācijas nozarē, tostarp prebiotiku izmantošana un citi risinājumi produktivitātes un dzīvnieku veselības uzlabošanai. Diskusijās tika uzsvērta nepieciešamība pēc datos balstītas, vienotas un ilgtermiņā ilgtspējīgas nozares stratēģijas.
Zemkopības ministrija uzsver, ka putnkopība ir arī stratēģiski nozīmīga pārtikas drošībai, tādēļ politiskajiem lēmumiem jābūt samērīgiem un ekonomiski pamatotiem. Vienlaikus biodrošība saglabājas kā absolūta prioritāte.
Sadarbība kā attīstības pamats
Latvijas Šķirnes mājputnu audzētāju asociācijas (LŠMAA) pārstāvji uzsvēra šķirnes putnkopības nozīmi ģenētisko resursu saglabāšanā, kvalitātes standartu uzturēšanā un sabiedrības izglītošanā.
LŠMAA akcentēja nepieciešamību stiprināt sadarbību starp zinātni, valsts institūcijām, komerciālo sektoru un šķirnes audzētājiem, lai nodrošinātu nozares ilgtspējīgu attīstību.
Latvijas Putnkopības asociācija (LPA), savukārt, norādīja uz līdzšinējo veiksmīgo sadarbību gan ar citām nozares organizācijām, gan valsts institūcijām. Īpašs lepnums – sadarbības rezultāts ar LAPNA un ZM – ir projekta “Vai zini, kā rodas cālītis?” vēršana plašumā, iegādājoties papildu inventāru un šogad saules gaismā laižot pirmo grāmatiņu bērniem “Mazā putnkopja piezīmes”. LPA uzsvēra, ka uzsāktais darbs un sadarbība ir jāturpina, jo īpaši runājot par sabiedrības izglītošanu ne tikai par mājputnu nozari, bet arī par vietējās mājputnu produkcijas nozīmīgumu!
Nākotnes virziens – pakāpeniskas un pārdomātas pārmaiņas
Semināra dalībnieki bija vienisprātis, ka nozares attīstībai nepieciešama pakāpeniska un brīvprātīga pieeja pārmaiņām, izvairoties no straujiem un nepārdomātiem ierobežojumiem, kas varētu negatīvi ietekmēt konkurētspēju, lauku attīstību un valsts budžetu.
Pasākuma noslēgumā tika uzsvērts – Latvijas putnkopības nozare turpina attīstīties, taču tās izaugsmei būtiska ir mērķtiecīga politika, inovāciju ieviešana un cieša sadarbība starp visām iesaistītajām pusēm.
Informatīvais seminārs īstenots projekta Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai intervences LA 1.3. “Informatīvie pasākumi” ietvaros (projekts nr. Nr.25-00-C0LA0131-000015). Papildus šim informatīvajam semināram šogad norisināsies vēl seši citi informatīvie semināri, par kuriem informāciju varēsiet uzzināt www.poultry.lv un LAPNA Facebook kontā.
