Kipras prezidentūra nesen prezentēja savu redzējumu par vienošanos starp dalībvalstīm, balstoties uz Eiropas Komisijas priekšlikumu un vienotā fonda struktūru. Tomēr, kā uzsver Eiropas lauksaimnieku organizācijas Copa un Cogeca, šī pieeja rada vilšanos – piedāvātais finansējuma līmenis lauksaimniecībai neatspoguļo pieaugošos pārtikas drošības, klimata un pārejas izaicinājumus.
Lai gan priekšlikums paredz saglabāt Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) un nodrošināt noteiktus stabilitātes mehānismus, tas neatbilst nepieciešamajai ambīcijai. Nomināli saglabātais KLP budžets – aptuveni 293,7 miljardi eiro – reālajā izteiksmē nozīmē finansējuma samazinājumu, turklāt paredzēts arī samazinājums finansējumam lauksaimniecības jomā Eiropas Konkurētspējas fonda ietvaros. Tas padziļina plaisu starp politiskajām ambīcijām un pieejamajiem resursiem.
Šajā kontekstā LLKA uzsver, ka īpaši būtiski ir ņemt vērā Austrumeiropas un pierobežas valstu specifiku. “Strādājam roku rokā ar Baltijas valstu nevalstiskajām organizācijām, kā arī Somijas partneriem. Somijas–Baltijas sadarbības grupa aktīvi pauž, ka atbalsts Krievijas pierobežas valstīm šobrīd nav pietiekams,” norāda LLKA valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis.
Viņš uzsver, ka šajos reģionos investīciju riski ir augstāki, kas būtiski ierobežo iespējas attīstīt augstākas pievienotās vērtības lauksaimniecības produktus. Tādējādi pieaug kapitāla nepieejamības plaisa, kas apgrūtina Baltijas valstu konverģenci ar vidējo Eiropas attīstības līmeni.
Lai stiprinātu reģiona intereses, LLKA cieši sadarbojas ar Lietuvas un Polijas partneriem, veidojot tā dēvēto Višegradas asi, kas aktīvi iestājas par Austrumeiropas valstu vajadzību ņemšanu vērā ES politikas veidošanā. Vienlaikus LLKA uzsver, ka Baltijas valstīm ir arī unikāli izaicinājumi – gan sarežģītāki klimatiskie apstākļi, gan tieša robeža ar Krieviju, kas ietekmē drošības situāciju un investīciju vidi.
Latvijā šī darba koordinācijā aktīvi iesaistās nozīmīgākās lauksaimnieku organizācijas – Zemnieku saeima (Maira Dzelzkalēja-Burmistre, Valters Zelčs), kā arī LOSP ar tās dalīborganizācijām, veidojot vienotu pozīciju un stiprinot Latvijas balsi starptautiskajā līmenī.
LLKA pievienojas Copa un Cogeca aicinājumam Eiropas Savienības dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam izmantot gaidāmās sarunas, lai būtiski stiprinātu KLP – nodrošinot adekvātu finansējumu, skaidrus noteikumus un ilgtermiņa stabilitāti. Īpaši svarīgi ir rast risinājumus, kas samazina reģionālās nevienlīdzības un veicina ilgtspējīgu lauksaimniecības attīstību visās dalībvalstīs.
Par LLKA
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija ir dibināta 2002. gadā un apvieno lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (MPKS), kuras strādā savu biedru interesēs, samazinot to ražošanas izmaksas. Asociācijas darbības mērķis ir radīt labvēlīgu vidi lauksaimnieku un mežsaimnieku kooperācijas attīstībai un veicināt sabiedrības izpratni par kooperācijas nepieciešamību un priekšrocībām. LLKA ir galvenais Zemkopības ministrijas sadarbības partneris lauksaimnieku un mežsaimnieku kooperācijas jautājumu risināšanā. Šobrīd LLKA ir 53 biedri, pārstāvot ap piecus tūkstošus saimniecību ar kopējo apgrozījumu vairāk nekā pusmiljardu eiro, ko veido lauksaimniecības produktu izejvielu pārdošana Latvijā un ārvalstīs. Pazīstamākie patērētāju zīmoli: Straupe, Baltu piens, Bio Berries Latvia, Baltijas Ogu kompānija biedram piederošais uzņēmums “Very Berry”, Baltijas Dārzeņi, Mūsmāju dārzeņi, Medotava, Kurland Honey, Latvijas Medus, kā arī Baltijā vienīgais iesala ražotājs - Latmalt, kas pieder kooperatīva Latraps biedriem.
