Lauksaimniecībai un mežsaimniecībai ir būtiska nozīme bioekonomikas attīstībā, jo tās nodrošina ilgtspējīgi iegūtas atjaunojamās izejvielas, ražošanas atlikumus un blakusproduktus, kas var aizstāt fosilās izcelsmes materiālus un degvielu, vienlaikus stiprinot Eiropas stratēģisko autonomiju un veicinot Eiropas Savienības bioekonomikas stratēģijas mērķu sasniegšanu. Tomēr, lai šis potenciāls pārtaptu reālās ekonomiskās iespējās, nepieciešams nodrošināt gan stabilu un prognozējamu pieprasījumu pēc lauksaimniecības un mežsaimniecības izejvielām, gan taisnīgu peļņas sadali starp visiem vērtību ķēdes dalībniekiem.
Kā uzsver COPA COGECA, lauksaimniekiem un mežsaimniekiem jāsaņem ne tikai atlīdzība par piegādātajām izejvielām, bet arī iespēja piedalīties bioekonomikas radītās pievienotās vērtības veidošanā un sadalē. Būtiska loma šajā procesā ir kooperatīviem un ražotāju organizācijām, kas spēj apvienot ražotāju piedāvājumu, organizēt loģistiku, nodrošināt stabilas piegādes un veidot ciešāku sadarbību ar pārstrādes uzņēmumiem. Vienlaikus rūpniecības attīstībai nepieciešama drošība par izejvielu pieejamību ilgtermiņā, tādēļ nozīmīgi ir veidot ilgtermiņa iepirkuma saistības un prognozējamu pieprasījumu pēc bioizcelsmes produktiem.
Īpaši svarīgi ir panākt, lai kooperatīviem un ražotāju organizācijām būtu iespējas ne tikai slēgt sadarbības līgumus ar pārstrādes uzņēmumiem, bet arī iesaistīties kopīgās investīcijās, iegūt līdzīpašumtiesības un piedalīties biopārstrādes rūpnīcu un citu bioekonomikas projektu attīstībā. Šāda pieeja ļautu primārajiem ražotājiem kļūt par līdzvērtīgiem uzņēmējdarbības partneriem, radītu jaunus ienākumu avotus, stiprinātu reģionālās vērtību ķēdes un nodrošinātu, ka inovāciju un bioekonomikas attīstības ieguvumi nonāk arī pie tiem, kuri nodrošina tās pamatresursus.
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis uzsver, ka bioekonomikas attīstībai jābalstās uz taisnīgu principu – ja sabiedrība sagaida arvien augstākus dabas aizsardzības un vides standartus, tad arī zemes apsaimniekotājiem ir jābūt iespējai no šīm pārmaiņām gūt ekonomisku labumu.
„Bioekonomikas attīstības pamatā jābūt godīgam principam – ja sabiedrība vēlas vairāk dabas aizsardzības, klimata pasākumu un vides ierobežojumu, tad zemes īpašniekam ir jābūt iespējai no tā arī nopelnīt. Latvijā arvien biežāk veidojas situācijas, kad lauksaimniekiem un mežsaimniekiem tiek noteikti jauni ierobežojumi, tostarp regulējumi, kurus praksē iespējams interpretēt arī pret saimniecisko darbību. Vienlaikus finansiālie ieguvēji nereti ir samērā šaurs organizāciju un institūciju loks, kas iesaistīts dabas uzraudzībā un dažādu vides prasību administrēšanā.
Zemes īpašnieks nav ieinteresēts degradēt savu zemi. Tā ir viņa dzīves telpa, darba vieta, ģimenes nākotne un mantojums nākamajām paaudzēm. Tādēļ pamatots ir jautājums - kādēļ zaļās iniciatīvas tik bieži balstās uz aizliegumiem un ierobežojumiem, nevis uz motivēšanu, sadarbību un ekonomiskiem stimuliem?
Ja zaļais kurss ir ekonomikas attīstības virziens, tad tam jākļūst arī par biznesa iespēju tiem, kuri apsaimnieko zemi ikdienā. Lauksaimniekiem un mežsaimniekiem noteiktajām kompensācijām ir ne tikai jāsedz radušies zaudējumi, bet jānodrošina arī peļņas potenciāls. Tikai tad videi draudzīga saimniekošana kļūs par ilgtspējīgu uzņēmējdarbības modeli, nevis papildu slogu.
Ja sabiedrība sagaida arvien augstākus dabas aizsardzības standartus, tad pirmajam ieguvējam no šīs politikas ir jābūt zemes apsaimniekotājam. Pretējā gadījumā zaļā pāreja kļūst par izmaksām vieniem un ieguvumiem citiem. Bioekonomikas alianse pareizi uzsver, ka lauksaimniekiem jābūt partneriem un līdzdalībniekiem radītajā vērtībā. Tas pats princips būtu jāpiemēro arī zaļā kursa politikas īstenošanā Latvijā,” norāda LLKA valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis.
Bio-based Europe Alliance darbībai būtu jāpapildina esošie Eiropas Savienības finansējuma un inovāciju instrumenti, vienlaikus nodrošinot primāro ražotāju jēgpilnu iesaisti alianses pārvaldībā un tās iniciatīvu īstenošanā. Bioekonomikas attīstības panākumi būs atkarīgi no spējas veidot ilgtermiņā ekonomiski dzīvotspējīgas partnerības, kurās lauksaimnieki, mežu īpašnieki un kooperatīvi ne tikai nodrošina izejvielas, bet arī piedalās uzņēmējdarbībā un saņem taisnīgu daļu no radītās pievienotās vērtības.
Par LLKA
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija ir dibināta 2002.gadā un apvieno lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (MPKS), kuras strādā savu biedru interesēs, samazinot to ražošanas izmaksas. Asociācijas darbības mērķis ir radīt labvēlīgu vidi lauksaimnieku un mežsaimnieku kooperācijas attīstībai un veicināt sabiedrības izpratni par kooperācijas nepieciešamību un priekšrocībām. LLKA ir galvenais Zemkopības ministrijas sadarbības partneris lauksaimnieku un mežsaimnieku kooperācijas jautājumu risināšanā. Šobrīd LLKA ir 54 biedri, pārstāvot ap piecus tūkstošus saimniecību ar kopējo apgrozījumu vairāk nekā pusmiljardu eiro, ko veido lauksaimniecības produktu izejvielu pārdošana Latvijā un ārvalstīs. Pazīstamākie patērētāju zīmoli: Straupe, Baltu piens, Bio Berries Latvia, Baltijas Ogu kompānija biedram piederošais uzņēmums “Very Berry”, Baltijas Dārzeņi, Mūsmāju dārzeņi, Medotava, Kurland Honey, Latvijas Medus, kā arī Baltijā vienīgais iesala ražotājs - Latmalt, kas pieder kooperatīva Latraps biedriem.
