Pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Latvijas lauksaimniecības nozare bija pielāgojusies situācijai, kad caur Latvijas ostām tika pārvadātas arī Krievijas un Baltkrievijas kravas. Tomēr pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā šādu pārvadājumu turpināšana jāvērtē pavisam citādi. Krievijas eksportētāji, izmantojot savas finansiālās iespējas, ir gatavi maksāt vairāk par pārvadāšanu un pārkraušanu, tādējādi iegūstot priekšrocības konkurencē par infrastruktūras jaudām un graudu piegādes iespējām.
“Krievijas graudu kravas konkurē ar Latvijas graudu ražotājiem par ostu termināļu un dzelzceļa infrastruktūras jaudām. Graudu tirgū būtisks ir ne tikai piedāvājums un cena, bet arī piegādes laiks. Ja Latvijas graudi pircēju sasniedz vēlāk, pastāv risks zaudēt konkrēto pārdošanas iespēju un meklēt citus noieta tirgus. Tāpēc šis nav tikai ostu infrastruktūras noslodzes jautājums – tas tieši ietekmē mūsu lauksaimnieku konkurētspēju,” norāda Rolands Feldmanis.
LLKA valdes priekšsēdētājs apšauba arī apgalvojumus, ka Krievijas graudu tranzīta pārtraukšana neizbēgami izraisīs būtisku Latvijas lauksaimnieku loģistikas izmaksu pieaugumu. Latvijas graudu ražotāji ir nozīmīgi un pastāvīgi ostu klienti, un iespējamās tarifu izmaiņas ir jāpamato ar konkrētiem, pārbaudāmiem ekonomiskiem aprēķiniem. Ostu uzņēmumu ieņēmumu samazinājums pats par sevi nevar būt pamatojums papildu finansiālā sloga pārlikšanai uz Latvijas zemniekiem.
“Ja bez Krievijas graudu kravām ostu uzņēmumiem rodas problēmas ar infrastruktūras uzturēšanas izmaksām, tās ir jārisina kā uzņēmējdarbības un izmaksu struktūras jautājums. Latvijas zemniekiem nav jāuzņemas atbildība par biznesa modeļiem, kas veidoti, paļaujoties uz agresorvalsts kravu plūsmām. Esam gatavi diskutēt par risinājumiem, kas ļautu ostām un termināļiem turpināt attīstību, piesaistot citas kravas un dažādojot uzņēmējdarbību,” uzsver R. Feldmanis.
LLKA ieskatā Latvijas ostu un loģistikas nozares attīstībai nepieciešams ilgtermiņa skatījums, kas mazina atkarību no Krievijas un stiprina valsts ekonomisko un drošības noturību. Ja nepieciešams, valstij jāmeklē instrumenti, kas palīdzētu uzņēmumiem pārstrukturēt darbību un pielāgot infrastruktūru citām kravu plūsmām, nevis jāmeklē pamatojums agresorvalsts tranzīta saglabāšanai.
“Šajā diskusijā nedrīkst Latvijas lauksaimniekus izmantot kā argumentu atsevišķu uzņēmumu komerciālo interešu aizstāvībai. Mums ir svarīgi, lai Latvijas zemnieki varētu konkurēt godīgos apstākļos un saņemt par savu produkciju atbilstošu cenu. Vienlaikus nedrīkstam aizmirst, ka Krievijas eksporta ienākumi palīdz tai turpināt karu. Latvijas interesēs ir mazināt šo ekonomisko atkarību, nevis turpināt to uzturēt,” uzsver R. Feldmanis.
