Līdz šā gada 6.oktobrim caur Latviju tranzītā bija izvesti 888 tūkstoši tonnu Krievijas un Baltkrievijas graudu – par 36 % vairāk nekā visā 2025.gadā. Septembrī vien pārvadāta gandrīz puse no šā gada kopējā apjoma. Šāda tranzīta intensitāte aktualizē jautājumu par to, kādu reālu ekonomisko ieguvumu Latvija no šīm kravām saņem un vai tas atsver ar tranzīta turpināšanu saistītos riskus.
Vērtējot tranzīta ekonomisko pienesumu, R.Feldmanis aicina balstīties uz faktiskajiem ieņēmumiem visā loģistikas ķēdē. Saskaņā ar publiski izskanējušām aplēsēm kravas īpašnieka kopējās tranzīta izmaksas no Krievijas robežas līdz kuģim veido aptuveni 25-30 eiro par tonnu. Šajā summā ietilpst ieņēmumi, ko kopīgi gūst dzelzceļš, pārkraušanas uzņēmumi un osta. Attiecīgi pie 888 tūkstošiem tonnu kopējais ieņēmumu apjoms veido aptuveni 22-27 miljonus eiro, savukārt pat pie 1,2 miljoniem tonnu gadā tas nesasniegtu 36 miljonus eiro. Šie aprēķini liek kritiski vērtēt Satiksmes ministrijas minēto aplēsi par 290 miljonu eiro zaudējumiem gadā, apturot Krievijas graudu tranzītu, un skaidrot, kāda metodika izmantota šāda apmēra noteikšanai.
R.Feldmanis norāda, ka publiskajā telpā izskanējušie argumenti pret tranzīta aizliegumu – Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetence, iespējamās tiesvedības un kravu piederība ārvalstu uzņēmumiem – nav pietiekams pamats, lai atteiktos vērtēt nacionāla līmeņa risinājumus. Kā piemēru viņš min Igauniju, kas pieņēmusi lēmumu aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu tranzītu ar nacionālām sankcijām. Arī Latvija jau 2024.gadā aizliedza Krievijas graudu ievešanu savā tirgū. Savukārt argumentu par kravu īpašnieku juridisko piederību citām valstīm R.Feldmanis vērtē kritiski, jo uzņēmuma reģistrācijas valsts nemaina faktu, ka samaksa par graudiem nonāk pie Krievijas eksportētāja.
Būtisks jautājums ir arī Latvijas graudu ražotāju intereses. Krievijas graudu tranzīta intensīvākais periods sakrīt ar Latvijas ražas novākšanas un eksporta sezonu, kad vietējiem lauksaimniekiem nepieciešama piekļuve tiem pašiem dzelzceļa un ostu infrastruktūras resursiem. Situācijā, kad atsevišķu termināļu darbības rentabilitāte būtiski balstās Krievijas graudu pārkraušanā, Latvijas ražotāju produkcijas eksporta iespējas var nonākt otrajā plānā. R.Feldmanis uzsver, ka Latvijas eksporta loģistika jāattīsta tā, lai vietējo graudu ražotāju iespējas nebūtu atkarīgas no agresorvalsts kravu plūsmas.
Līdztekus ekonomiskajiem apsvērumiem R.Feldmanis izceļ arī tranzīta radītos drošības riskus. Uzņēmumi, kuru biznesa modeļa ilgtspēja ir atkarīga no Krievijas kravu plūsmas, var kļūt ekonomiski atkarīgi no šīs sadarbības. Šāda atkarība rada arī potenciālus ietekmes riskus, jo ekonomiskās intereses var ietekmēt lēmumus un nostāju jautājumos, kas skar valsts drošību. Turklāt ieņēmumi no Krievijas eksporta nonāk agresorvalsts ekonomikā, kas finansē karu pret Ukrainu.
Ja politiska lēmuma pieņemšana par pilnīgu tranzīta aizliegumu šobrīd nav iespējama, R. Feldmanis aicina būtiski pastiprināt kravu kontroli. Īpaša uzmanība pievēršama tam, lai tranzītā netiktu pārvadāti okupētajās Ukrainas teritorijās iegūti un nozagti graudi, kā arī lai tiktu novērsta sankciju apiešana. Viņaprāt, kontroles mehānismiem jābūt efektīviem, caurskatāmiem un tādiem, kas neļauj izmantot Latvijas infrastruktūru nelikumīgu kravu pārvadāšanai.
“Pievienotā vērtība un eksporta jauda zemnieku rokās šajā gadījumā ir ne tikai ekonomika, bet arī drošība,” uzsver R.Feldmanis. Latvijas transporta un eksporta loģistikas politikā prioritātei jābūt vietējo ražotāju konkurētspējai, valsts ekonomiskajai neatkarībai un drošībai. Īstermiņa ieņēmumi no Krievijas graudu tranzīta nedrīkst aizēnot ilgtermiņa cenu, ko par šādas atkarības saglabāšanu var nākties maksāt visai sabiedrībai.
Par LLKA
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija ir dibināta 2002.gadā un apvieno lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (MPKS), kuras strādā savu biedru interesēs, samazinot to ražošanas izmaksas. Asociācijas darbības mērķis ir radīt labvēlīgu vidi lauksaimnieku un mežsaimnieku kooperācijas attīstībai un veicināt sabiedrības izpratni par kooperācijas nepieciešamību un priekšrocībām. LLKA ir galvenais Zemkopības ministrijas sadarbības partneris lauksaimnieku un mežsaimnieku kooperācijas jautājumu risināšanā. Šobrīd LLKA ir 54 biedri, pārstāvot ap piecus tūkstošus saimniecību ar kopējo apgrozījumu vairāk nekā pusmiljardu eiro, ko veido lauksaimniecības produktu izejvielu pārdošana Latvijā un ārvalstīs. Pazīstamākie patērētāju zīmoli: Straupe, Baltu piens, Bio Berries Latvia, Baltijas Ogu kompānija biedram piederošais uzņēmums “Very Berry”, Baltijas Dārzeņi, Mūsmāju dārzeņi, Medotava, Kurland Honey, Latvijas Medus, kā arī Baltijā vienīgais iesala ražotājs - Latmalt, kas pieder kooperatīva Latraps biedriem.
