“Saeimas lēmums noteikt stingrāku robežkontroli graudu kravām no trešajām valstīm ir solis, taču ar to nepietiek. Reālā situācija rāda, ka pārbaudes un mēģinājumi izsekot šo kravu patiesajai izcelsmei ātri vien pārvērtīsies par spēli “kaķis ar peli”. Vienkāršākais, drošākais un efektīvākais risinājums ir šīs kravas aizliegt pilnībā,” norāda R.Feldmanis.
Viņš uzsver, ka īpaši sarežģīti būs noteikt kravas patieso izcelsmi gadījumos, kad vienā kravā apzināti sajaukti dažādas izcelsmes graudi.
“Kāda vispār var būt kravas izcelsme, ja labība tajā ir mērķtiecīgi sajaukta no vairākām izcelsmes vietām? Nav iespējams objektīvi noteikt, kur sākas un beidzas kritiskā robeža “sliktajam” piemaisījumam. Ja kravā ir kaut neliels procents agresorvalsts izcelsmes graudu, tā visa kļūst par draudu mūsu tirgum,” skaidro LLKA valdes priekšsēdētājs.
R.Feldmanis norāda, ka vienlaikus nopietni jāvērtē arī kravas īpašnieka atbildība un sankcijas par neatbilstošu vai nepatiesi deklarētu kravu. Viņaprāt, gadījumos, kad tiek konstatēta neatbilstoša krava, jābūt iespējai to nekavējoties aizturēt un konfiscēt, bet atbildīgajām personām jārēķinās ar reālām ekonomiskām un tiesiskām sekām.
“Ja kravas īpašniekam nedraud reāli zaudējumi vai kriminālatbildība, pastāv milzīgs risks, ka mūsu infrastruktūra tiks mērķtiecīgi pārpludināta ar apšaubāmām kravām. Šāds scenārijs var paralizēt gan kontrolējošos dienestus, gan graudu termināļus, fiziski apturot mūsu pašu tranzīta un eksporta spējas,” uzsver R.Feldmanis.
Viņš aicina lēmumu pieņemšanā ņemt vērā arī pašreizējo drošības situāciju reģionā.
“Mēs nedrīkstam aizmirst, kādos apstākļos dzīvojam – tepat blakus notiek karš. Šādā situācijā ir jābūt daudz izlēmīgākiem. Birokrātiskas pārbaudes un mēģinājumi “šķirot” graudus krīzes apstākļos nedarbojas. Mūsu ekonomikas un nozares drošību spēj garantēt tikai pilnīgs šo kravu aizliegums,” uzskata LLKA valdes priekšsēdētājs.
Saeima 24.septembrī steidzamības kārtā pieņēma grozījumus Dzīvnieku barības aprites likumā, paredzot stingrāku kontroli graudu un citu dzīvnieku barības kravu izcelsmei no trešajām valstīm. Vienlaikus Saeima aicināja Ministru kabinetu izstrādāt tiesisko regulējumu, lai pārtrauktu un turpmāk nepieļautu Krievijas un Baltkrievijas graudu ievešanu Latvijā, tostarp tranzītā.
Par LLKA
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija ir dibināta 2002.gadā un apvieno lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (MPKS), kuras strādā savu biedru interesēs, samazinot to ražošanas izmaksas. Asociācijas darbības mērķis ir radīt labvēlīgu vidi lauksaimnieku un mežsaimnieku kooperācijas attīstībai un veicināt sabiedrības izpratni par kooperācijas nepieciešamību un priekšrocībām. LLKA ir galvenais Zemkopības ministrijas sadarbības partneris lauksaimnieku un mežsaimnieku kooperācijas jautājumu risināšanā. Šobrīd LLKA ir 54 biedri, pārstāvot ap piecus tūkstošus saimniecību ar kopējo apgrozījumu vairāk nekā pusmiljardu eiro, ko veido lauksaimniecības produktu izejvielu pārdošana Latvijā un ārvalstīs. Pazīstamākie patērētāju zīmoli: Straupe, Baltu piens, Bio Berries Latvia, Baltijas Ogu kompānija biedram piederošais uzņēmums “Very Berry”, Baltijas Dārzeņi, Mūsmāju dārzeņi, Medotava, Kurland Honey, Latvijas Medus, kā arī Baltijā vienīgais iesala ražotājs - Latmalt, kas pieder kooperatīva Latraps biedriem.
