Eiropas Savienība joprojām ievērojamu daļu lopbarības proteīna importē, galvenokārt sojas veidā no Brazīlijas un citām trešajām valstīm. Vienlaikus pieaug prasības attiecībā uz importētās produkcijas izcelsmi un ilgtspēju. No 30. decembra sojas importētājiem būs jānodrošina pierādījumi, ka produkcija nav iegūta zemēs, kurās veikta atmežošana. Šie nosacījumi rada papildu iespējas Eiropas vietējiem proteīna ražotājiem. Latvijai īpaši piemērota kultūra ir zirņi, kas mūsu klimatiskajos apstākļos labi aug, turklāt spēj piesaistīt atmosfēras slāpekli, tādējādi uzlabojot augsnes auglību un samazinot nepieciešamību pēc minerālmēsliem. Papildu stimulu Eiropas proteīna pārstrādes attīstībai sniedz arī 25.septembrī Eiropas Savienības noteiktie antidempinga tarifi Ķīnas izcelsmes zirņu proteīnam, kas palīdz atjaunot līdzvērtīgākus konkurences apstākļus Eiropas ražotājiem.
Latvijā zaļā proteīna ražošanas attīstībai jau tiek sperti konkrēti soļi. Jelgavā top zirņu proteīna pārstrādes rūpnīca, kuras darbību plānots uzsākt 2027.gadā, paredzot pārstrādāt līdz 70 000 tonnu zirņu gadā. Izejvielu rūpnīcai nodrošinās lauksaimnieki – kooperatīvu LATRAPS, “Barkavas arodi” un “Durbes grauds” biedri. Kopā ar Liepājas ražotni plānotās pārstrādes jaudas jau pārsniedz pašreizējo zirņu audzēšanas apjomu Latvijā, kas apliecina nepieciešamību mērķtiecīgi palielināt vietējās izejvielas ražošanu un attīstīt sadarbību starp lauksaimniekiem, kooperatīviem un pārstrādes uzņēmumiem.
“Latvijai nav jākonkurē ar Brazīliju sojas ražošanas apjomos. Mūsu priekšrocība ir proteīns, kas izaudzēts mūsu klimatiskajos apstākļos, bez atmežošanas riskiem un pārstrādāts tepat Latvijā, tostarp lauksaimnieku pašu veidotajos uzņēmumos. Zirņi ir tikai pirmais solis – tādu pašu pieeju varam attīstīt arī piena un gaļas ražošanā, veidojot lielāku pievienoto vērtību tepat Latvijā. Tāpēc zaļā proteīna ražošanai jābūt ne tikai atsevišķu uzņēmumu iniciatīvai, bet arī skaidram valsts stratēģiskajam attīstības virzienam,” uzsver LLKA valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis.
LLKA uzskata, ka zaļā proteīna attīstība ir iespēja Latvijai stiprināt lauksaimniecības konkurētspēju, samazināt atkarību no importa un veidot ciešāku saikni starp primāro ražošanu un pārstrādi. Mērķtiecīgi attīstot vietējo proteīna ražošanu, Latvija var ne tikai nodrošināt savas vajadzības, bet arī kļūt par nozīmīgu ilgtspējīga proteīna piegādātāju Eiropas tirgū.
Papildus informācija – LLKA valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis, rolands.feldmanis@llka.lv, +371 29142716.
Par LLKA
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija ir dibināta 2002.gadā un apvieno lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (MPKS), kuras strādā savu biedru interesēs, samazinot to ražošanas izmaksas. Asociācijas darbības mērķis ir radīt labvēlīgu vidi lauksaimnieku un mežsaimnieku kooperācijas attīstībai un veicināt sabiedrības izpratni par kooperācijas nepieciešamību un priekšrocībām. LLKA ir galvenais Zemkopības ministrijas sadarbības partneris lauksaimnieku un mežsaimnieku kooperācijas jautājumu risināšanā. Šobrīd LLKA ir 54 biedri, pārstāvot ap piecus tūkstošus saimniecību ar kopējo apgrozījumu vairāk nekā pusmiljardu eiro, ko veido lauksaimniecības produktu izejvielu pārdošana Latvijā un ārvalstīs. Pazīstamākie patērētāju zīmoli: Straupe, Baltu piens, Bio Berries Latvia, Baltijas Ogu kompānija biedram piederošais uzņēmums “Very Berry”, Baltijas Dārzeņi, Mūsmāju dārzeņi, Medotava, Kurland Honey, Latvijas Medus, kā arī Baltijā vienīgais iesala ražotājs - Latmalt, kas pieder kooperatīva Latraps biedriem.
