“Latvijas dzelzceļš un ostas nedrīkst kļūt par Krievijas kara ekonomikas rezerves koridoru. Mums jārīkojas ātri, jo Krievija, reaģējot uz ierobežotajām iespējām izmantot Melnās jūras ostas, meklē jaunus graudu eksporta ceļus un izdara arvien lielāku spiedienu uz Baltijas valstu infrastruktūru,” uzsver Ministru prezidents Andris Kulbergs.
Pēc triju iespējamo rīcības variantu izvērtēšanas valdību veidojošās partijas vienojušās virzīt visātrāk ieviešamo risinājumu, kas ļautu šo tranzītu padarīt ekonomiski neizdevīgu. Likuma grozījumus plānots virzīt izskatīšanai Saeimā steidzamības kārtā. Pēc grozījumu pieņemšanas lēmumu par konkrēto infrastruktūras maksu pieņems AS “LatRailNet”, ievērojot konsultāciju, ekonomiskā pamatojuma un neatkarīgas regulatīvās uzraudzības prasības. Premjers norāda, ka valdība rekomendē izmantošanas maksu palielināt par 300 procentiem.
Krievija pati vienpusēji noteikusi dubultu maksu kravām, kuras šķērso tās teritoriju, tostarp Kazahstānas un Uzbekistānas izcelsmes kravām. Saskaņā ar Ministru prezidenta vērtējumu paaugstinātā maksa ātrākajā gadījumā varētu stāties spēkā aptuveni trīs nedēļu laikā. Abu pārējo izvērtēto risinājumu ieviešana prasītu vismaz divus līdz trīs mēnešus.
Grozījumi paredz īpašo maksas palielinājumu piemērot līdz 2026. gada 31. decembrim. Sevišķā kārtība attieksies uz labības pārvadājumiem no nosūtīšanas stacijām Krievijā, tostarp uz Latvijas ostām tālākai izvešanai, neatkarīgi no pārvadātāja īpašnieka vai reģistrācijas valsts. Tā kā graudu izcelsmi nav iespējams ātri pārbaudīt, īpašo režīmu piemēros visiem pārvadātājiem un galvenais kritērijs būs nosūtīšanas stacija, nevis deklarētā graudu izcelsme.
Vienlaikus Latvija pastiprina graudu izcelsmes pārbaudes. Valdības 8. septembrī pieņemtie grozījumi dod Pārtikas un veterinārajam dienestam iespēju ņemt tranzīta graudu kravu paraugus un ar laboratoriskajiem izmeklējumiem pārbaudīt deklarēto izcelsmes valsti. Pie šī uzdevuma veikšanas Latvija sadarbojas ar Ukrainas ekspertiem un specializētu Apvienotās Karalistes laboratoriju. Pārbaudes aptvers kravu dokumentāciju, izsekojamību un graudu paraugus, lai atklātu iespējamu Ukrainā zagtu graudu apriti.
Ministru prezidents uzsver, ka Ukrainai nozagtie graudi nedrīkst nonākt Latvijas ostās neatkarīgi no tā, kurš tirgotājs vai pārvadātājs iesaistīts darījumā. Kravu izsekojamības pārbaudes ļauj izsekot piegādes ķēdei līdz transportlīdzeklim un vietai, kur graudi nonākuši pārkraušanai.
Par situāciju A. Kulbergs runājis ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un Ukrainas premjerministru. Latvija ir gatava palīdzēt Ukrainas graudu eksportam caur Latvijas ostām, ja izdodas nodrošināt kravu nogādāšanu līdz Latvijai. Vienlaikus premjers iestājas par saskaņotu rīcību ar Lietuvu un Igauniju, lai ierobežojumi vienā valstī nenovirzītu Krievijas graudu plūsmu uz kaimiņvalstu ostām.
“Latvijas zemnieku izaudzētajai produkcijai mūsu dzelzceļā un ostās vienmēr jābūt pirmajā vietā. Krievijas graudiem nedrīkst būt nekādu priekšrocību uz Latvijas lauksaimnieku rēķina,” uzsver A. Kulbergs.
Saskaņā ar ostu sniegto informāciju Latvijas graudu eksportam pašlaik pietiek jaudas. Pirmās 60 000 tonnas Latvijas graudu jau izvestas, vēl jānodrošina aptuveni 40 000 tonnu izvešana.
