Sabiedriskajā apspriešanā: Mantas konfiskācijas kārtība, ja noziedzīgi iegūtie līdzekļi sajaukti ar legāliem

Šobrīd Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā (NIMKIL) nav paredzēta mantas konfiskācijas izpildes kārtība gadījumiem, kad noziedzīgi iegūtie līdzekļi ir sajaukti ar īpašumu, kas iegūts no likumīgiem avotiem, norādīts likumprojekta anotācijā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma (KPL) 634.¹ panta divpadsmito daļu nolēmums par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju izpildāms NIMKIL kārtībā vai atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē rīcību ar valstij piekritīgo mantu. 

Savukārt nolēmums par noziedzīgi iegūtas mantas vērtības piedziņu vai par trešās personas mantas konfiskāciju, ja noziedzīgi iegūta manta ir atsavināta, iznīcināta, noslēpta vai nomaskēta un to nav iespējams konfiscēt, izpildāms Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā.

Jāietver noziedzīgi iegūtās mantas apmērs

Tieslietu ministrija (TM) skaidro, ka 2024. gada 22. oktobrī stājās spēkā grozījumi KPL un vairāki likuma panti tika papildināti ar noteikumu, ka gala nolēmuma rezultatīvajā daļā jānorāda arī lēmums par konfiscētās noziedzīgi iegūtās mantas apmēru kopējā mantā, ja noziedzīgi iegūtā manta ir sajaukta ar legāli iegūtiem līdzekļiem, kā to paredz Varšavas konvencija un citi starptautiskie tiesību akti.

Šāda regulējuma KPL līdz šim nebija, kaut arī praksē ir zināmi vairāki gadījumi, kad legāli iegūta manta ir sapludināta ar noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem. Ņemot vērā, ka saskaņā ar starptautisko regulējumu, Krimināllikumu un KPL normām noziedzīgi iegūta manta ir konfiscējama, konkrētie gadījumi praksē ir tikuši atrisināti, uzsver TM.

Tomēr, lai prokuroriem un tiesnešiem turpmāk būtu nepārprotami skaidrs regulējums, KPL tika skaidri noteikts, ka prokuroram vai tiesai gala nolēmumā ir jāietver noziedzīgi iegūtās mantas apmērs kopējā mantā, ja manta ir sapludināta ar noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem.

Līdz ar to arī NIMKIL šobrīd ir jāietver regulējums zvērinātiem tiesu izpildītājiem par to, kā rīkoties ar mantu, kuras daļa ir iegūta legāli un daļa iegūta noziedzīgi, proti, kā šādus lēmumus izpildīt.

Visbiežāk noziedzīgi iegūti līdzekļi tiek sajaukti ar legāli iegūtiem līdzekļiem gadījumos, kad manta ir vienots veselums, ko nevar sadalīt, piemēram, nekustamais īpašums, transportlīdzeklis, mākslas priekšmeti utt.

Noteiktas tiesības arī kreditoriem

“Pašlaik NIMKIL regulē kārtību, kādā izpildāmi nolēmumi, kas paredz visas par noziedzīgi iegūtu atzītās mantas konfiskāciju pilnā apjomā,” norāda Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju (LZTI) padome.

Piemēram, ja nekustamais īpašums pilnībā iegādāts par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem, tad tas tiek konfiscēts pilnā apmērā. Turklāt zvērināti tiesu izpildītāji šādas konfiskācijas izpildē iesaistās tikai gadījumos, ja no naudas līdzekļiem, kas iegūstami konfiskācijas izpildes procesā, būs jāsedz cietušo prasījumi par tiem nodarītā kaitējuma kompensāciju.

Papildus minētajiem nolēmumiem praksē iespējami arī tādi nolēmumi, kas paredz konfiscēt nevis visu mantu, bet tikai noteiktu daļu, kura atzīta par noziedzīgi iegūtu. Lai izpildītu šādus nolēmumus, zvērināts tiesu izpildītājs atbilstoši NIMKIL plānotajiem grozījumiem atsavinās visu tiesas nolēmumā vai prokurora lēmumā norādīto nekustamo īpašumu vai kustamo mantu, bet iegūtos līdzekļus sadalīs, summu noziedzīgi iegūto līdzekļu apmērā pārskaitot valsts budžetā, bet atlikumu sadalot starp kreditoriem, ja tādi būs.

LZTI uzsver, ka, grozot NIMKIL, mainīsies izpildes procesā iegūto līdzekļu sadales kārtība un noteiktas tiesības tiks piešķirtas ne tikai cietušajiem, bet arī kreditoriem, piemēram, hipotekārajam kreditoram tiks piedāvāts paturēt nekustamo īpašumu pēc nenotikušas izsoles.

Pilnveidos izpildes procedūras

Likumprojekts paredz pilnveidot NIMKIL noteiktās izpildes procedūras.

NIMKIL paredzētās procedūras noziedzīgi iegūtas mantas atsavināšanai ir līdzīgas tām, kas noteiktas Civilprocesa likuma E daļā, skaidro LZTI.

NIMKIL atšķirībā no Civilprocesa likuma nav grozīts kopš tā pieņemšanas 2017. gadā, tādēļ bija pienācis laiks šīs procedūras pārskatīt un, kur nepieciešams, pilnveidot. Piemēram, 2018. gadā no Civilprocesa likuma tika izslēgta kustamās mantas pārdošana komisijā kā viens no apķīlātās mantas atsavināšanas veidiem. Tās vietā tika ieviesta iespēja pārdot apķīlāto mantu bez izsoles (skatīt Civilprocesa likuma 583.¹ pantu).

Savukārt NIMKIL mantas pārdošana komisijā joprojām ir paredzēta, tādēļ ar grozījumiem ir piedāvāts to izslēgt.

Vēl būtiskas izmaiņas ir otrās izsoles ieviešana gan kustamās mantas, gan nekustamā īpašuma atsavināšanas procesā, kā tas ir paredzēts arī Civilprocesa likumā. Tas sekmēs mantas vai īpašuma pārdošanu, tādējādi iegūstot valsts un kreditoru prasījumu apmierināšanai nepieciešamos līdzekļus.

Tā kā gan kustamās mantas, gan nekustamā īpašuma pārdošana, izpildot nolēmumus par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju un mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā, notiek elektronisko izsoļu vietnē atbilstoši Civilprocesa likumā noteiktajai kārtībai, ar NIMKIL grozījumiem tiek gādāts par to, lai izslēgtu no NIMKIL Civilprocesa likumu dublējošās normas, saglabājot tikai tās, kas paredz no Civilprocesa likuma procedūrām atsevišķu kārtību.