“Ja Rīgas domes deputāti tomēr nebūs gatavi pieņemt dāvinājumu, tad biedrība aicina rīdziniekus bez maksas ņemt šo dārzeņus savām vajadzībām,” informē biedrības valdes loceklis Mārtiņš Trons un piebilst, ka novembris Latvijā ir īpašs laiks – patriotisma, vienotības un pateicības mēnesis, tāpēc ar šo akciju vēlamies Rīgas domes deputātiem atgādināt, ka īstens patriotisms ir jāpierāda ar reāliem darbiem, nevis tikai ar skaistām sociālajos tīklos izvietotām bildēm no svētku norises vietām.
Lai gan publiski politiķi deklarē, ka jārūpējas par to, lai bērni vairāk ēstu vietējo pārtiku un tiktu atbalstīti Latvijas zemnieki un ražotāji, arvien vairāk pieaug bažas, ka jau tuvākajā nākotnē mūsu bērnu šķīvjos skolās un bērnudārzos vēl lielāku vietu varētu ieņemt produkti, kas audzēti kaimiņvalstīs un trešajās valstīs.
Rīgas valstspilsētas pašvaldība šogad izsludināja 26,8 miljonus eiro vērtu ēdināšanas pakalpojumu iepirkumu 27 izglītības iestādēm (ID Nr. CAIP 2025/138). Iepirkuma nolikumā noteikts, ka atsevišķu produktu piegādes attālums drīkst sasniegt 300 kilometru no Rīgas robežas. Šāds rādiuss aptver plašas kaimiņvalstu teritorijas, kur Latvijas uzraugošo iestāžu iespējas pārbaudīt produktu patieso izcelsmi, kvalitāti un atbilstību ir ierobežotas. Uz vairākkārtējiem biedrības aicinājumiem iepirkumu pārtraukt, Rīgas dome nav reaģējusi, tāpēc biedrība nolēmusi šādā veidā pievērst sabiedrības uzmanību pašvaldības rīkotajiem iepirkumiem. Turklāt šim iepirkumam vēl sekos iepirkums par ēdināšanu 101 izglītības iestādē.
Izbērtā raža simbolizē vietējo produkciju, kas nenonāk bērnu šķīvjos
“Rīgas dome pārtikas iepirkumu jomā Latvijas lauksaimniekiem ir izdarījusi “lāča pakalpojumu”. No vienas puses, tiek solīts atbalsts vietējiem ražotājiem un kvalitatīva pārtika bērniem, bet, no otras puses, iepirkumu sistēma nenodrošina, ka Latvijas zemnieku izaudzētais patiešām nonāk skolu ēdnīcās. 300 kilometru attālums no Rīgas robežas nozīmē, ka pirmsskolas un skolas bērnu šķīvjos var nonākt gan kaimiņvalstu, gan arī trešajās valstīs audzēta un ražota pārtika. Mums ir skumji šo apzināties, zinot, ka vienlaikus šīs kaimiņvalstis ir uz desmit atslēgām aizslēguši durvis mūsu zemniekiem savos ēdināšanas iepirkumos, tādejādi atbalstot savējos. Ja Latvijas lielākā pašvaldība nespēj panākt, lai vietējie dārzeņi nonāktu bērnu pusdienu šķīvjos, “dāvinām” tos Rīgas domes deputātiem valsts svētku mielastam. Rīgai būtu jārāda piemērs visai valstij, nodrošinot Latvijas lauksaimniekiem reālas iespējas iesaistīties skolu ēdināšanas piegādēs,” uzsver biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis Mārtiņš Trons.
Viņš skaidro, ka izbērtā raža simbolizē vietējo produkciju, kas nenonāk bērnu šķīvjos. Lauksaimnieku ieskatā, iepirkumos joprojām izšķiroša nozīme ir zemākajai cenai, savukārt prasības attiecībā uz pārtikas kvalitāti un izcelsmi pārāk bieži paliek tikai “uz papīra”.
Attēlā: 12.11.2026. pie Rīgas domes ēkas lauksaimnieki izbēruši vairākas tonnas Latvijā audzētu dārzeņu, protestējot pret kārtību pārtikas iepirkumos.
Publicitātes foto.
“Iepirkumos jāvērtē produktu svaigums, sezonalitāte, atbilstība kvalitātes prasībām un piegāžu ilgtspēja. Tikpat svarīgi ir pārbaudīt, kas patiesībā nonāk bērnu šķīvjos. Vietējo ražotāju iesaisti var veicināt ar pārdomātiem, Eiropas Savienības iepirkumu principiem atbilstošiem nosacījumiem. Rīga ar savu iepirkumu apjomu var šo situāciju mainīt. Jautājums ir, vai pašvaldībai ir griba to darī. Būtiski piebilst, ka pieprasījums rada piedāvājumu. Jo atbalstošāka zemniekiem, iepērkot vietējo produkciju,būs valsts un pašvaldības, jo motivētāki un drošāki investēt savu saimniecību attīstībā būs vietējie audzētāji un ražotāji,” norāda M. Trons.
No iepirkumu likuma nepamatoti tiek “izmests” zaļais iepirkums
Vasaras sākumā stājās spēkā grozījumi Publisko iepirkumu likumā, un daudziem, iespējams, paslīdēja garām fakts, ka vienlaikus tika atceltas arī zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) prasības, ko noteica Ministru kabineta noteikumi Nr. 353. “Zemnieku saeimas” vērtējumā izmaiņas iepirkumu likumā palielina risku, ka pārtikas kvalitātes, bioloģisko produktu un ilgtspējīgu piegāžu nozīme būs atkarīga no katra pasūtītāja izvēles. Ja galvenā uzmanība tiks pievērsta zemākajai cenai, vietējo, tostarp bioloģisko, ražotāju iespējas iesaistīties piegādēs var samazināties. Lauksaimniekiem tas nozīmētu mazāk prognozējamu pieprasījumu un grūtības plānot ieguldījumus saimniecību attīstībā.
Lai aizpildītu tiesiskā regulējuma vakuumu, Zemkopības ministrijas vadībā pašlaik top Ilgtspējīgu pārtikas un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumu vadlīnijas, kurās būs piedāvāti konkrēti iepirkumu uzraudzības un kontroles instrumenti. Tomēr pagaidām tie būs tikai ieteikumi. Lai gan Pārtikas aprites uzraudzības likumā ir paredzēts deleģējums Ministru kabinetam noteikt obligātas prasības, attiecīgo noteikumu pieņemšana joprojām kavējas. Kamēr saistošie noteikumi nav stājušies spēkā, pašvaldības piedāvātos kontroles mehānismus var arī neizmantot.
“Lauksaimniekiem ir apnikusi muļļāšanās un gadiem ilgie solījumi par vietējo ražotāju atbalstu, kas paliek uz papīra. No Rīgas domes, valdības un Saeimas sagaidām konkrētu rīcību – pārskatāmus iepirkumu nosacījumus, reālu piegāžu kontroli un prognozējamas sadarbības iespējas. Ja pārmaiņas nesekos, esam gatavi turpināt dažāda veida akcijas. Stabils pieprasījums pēc vietējās pārtikas ir būtisks Latvijas zemnieku konkurētspējai ar ārvalstu ražotajiem un galu galā arī valsts ekonomiskajai attīstībai,” uzsver M. Trons.
Atbalstot vietējās pārtikas ražotājus, tiek stiprināta Latvijas ekonomika
Saskaņā ar banka “Citadele” aprēķiniem Latvijas iedzīvotāji pārtikas produktiem ik gadu tērē aptuveni 2,9 miljardus eiro. No šīs summas aptuveni 1,2 miljardi eiro jeb 41% tiek iztērēti par Latvijas ražotāju precēm, savukārt aptuveni 1,7 miljardi eiro jeb 59% – par importa produkciju. Bankas galvenā ekonomista Kārļa Purgaiļa aplēses liecina: ja iedzīvotāji no katriem pieciem produktiem savā pirkumu grozā vienu vai divus importa produktus aizstātu ar vietējiem ražojumiem, Latvijas ekonomikas ieguvums varētu sasniegt 330–570 miljonus eiro gadā.
