Sarunās ar EK komisāriem Baltijas un Somijas lauksaimnieku organizācijas uzsvēra nepieciešamību nodrošināt taisnīgākus konkurences apstākļus un papildu finansējumu ES austrumu pierobežas reģioniem. Latvijas lauksaimnieki, jo īpaši austrumu pierobežā, saskaras ar būtiskiem izaicinājumiem. Atrašanās agresorvalstu pierobežā nozīmē ne tikai regulārus drošības izaicinājumus, bet arī to, ka lauku reģionos ir īpaši sarežģīti piesaistīt investīcijas, kā arī kredīta izmaksas ir būtiski lielākas nekā citos Eiropas reģionos. Tas ierobežo nozares attīstības iespējas un konkurētspēju Eiropas vienotajā tirgū.
“Mūsu lauksaimniekiem jāspēj konkurēt vienlīdzīgos apstākļos ar citu ES dalībvalstu ražotājiem, taču, tā kā robežojamies ar agresorvalstīm, teju visi ražošanas resursi mums ir par kārtu dārgāki. Šī iemesla dēļ, sarunās Eiropas Komisiju uzsvērām nepieciešamību pēc mērķtiecīga atbalsta austrumu pierobežas reģioniem, kas šo plaisu palīdzētu izlīdzināt. Tas ir būtiski ne tikai lauksaimniecības konkurētspējai, bet arī reģiona ekonomiskajai un drošības noturībai. Bez mērķtiecīga atbalsta, Eiropas austrumu robeža izmirs” norāda Maira Dzelzkalēja-Burmistre, biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece.
Tikšanās laikā ar Valdi Dombrovski tika apspriestas iespējas mazināt administratīvo slogu un vienkāršot ES lauksaimniecības regulējumu, tostarp pārtikas un dzīvnieku barības apriti regulējošās prasības. Lauksaimnieki uzsver, ka pēdējo desmit gadu laikā, Eiropas regulējuma burbulis ir uzblīdis līdz līmenim, kur tas ārkārtīgi apgrūtina ikdienas lauksaimniecības darbus, tādēļ ir jāturpina Eiropas Komisijas uzsāktais kurss birokrātijas mazināšanā.
Sarunā ar lauksaimniecības un pārtikas komisāru Kristofu Hansenu uzmanība tika pievērsta ES lauksaimniecības atbalsta mērķtiecīgākai sadalei, īpaši “aktīvā lauksaimnieka” definīcijai. ‘’Šobrīd esam situācijā, kur katrs otrais tiešmaksājumu saņēmējs patiesībā nenodarbojas ar lauksaimniecību. Plānošanas periodā Latvijā mēs 300 miljonus eiro izmaksājam personām, kurām nav nekāda saistība ar pārtikas ražošanu, tā vietā, lai to mērķtiecīgi investētu modernās rūpnīcās un pārtikas pārstrādē,’’ uzsver Valters Zelčs, “Zemnieku saeimas” ārpolitikas eksperts. Lauksaimnieki atzinīgi novērtēja komisāra K. Hansena paveikto, lai izskaustu ‘’dīvāna zemnieku’’ klātesamību, taču reizē norādīja uz konkrētām lietām, kuras jāmaina nākotnes regulējumā, lai lauksaimniecības finansējums tiktu izmantots maksimāli mērķtiecīgi.
Ar aizsardzības un kosmosa komisāru Andrju Kubiļu tika apspriesta lauksaimniecības nozares loma ES austrumu pierobežas drošībā, īpašu uzmanību pievēršot duāla lietojuma tehnoloģijām, kuras iespējams izmantot gan lauksaimniecībā, gan aizsardzībā, kā arī energoapgādes drošībai un energoneatkarībai. Lauksaimnieki uzsvēra, ka, piemēram, ekskavators var tīrīt meliorācijas grāvjus, bet tikpat efektīvi tas var rakt ierakumus, savukārt kravas mašīna var vest kā graudus, tā munīciju, līdz ar to, visas investīcijas lauksaimniecībā būtu jāuzskata arī par investīcijām drošībā.
