Īrijas prezidentūra gatavojas daļējas vienošanās ES Padomes līmenī par finansējuma nosacījumiem Kopējās zivsaimniecības politikai 2027.–2034. gada finanšu periodam, kas Latvijas ieskatā kopumā vērtējama pozitīvi.
Sanāksmē tiks diskutēts arī par pašreizējo tirgus situāciju ES, kas arvien saglabājas grūta. Augusta vētra un tai sekojošās lietavas radīja postījumus lauksaimniecības kultūrās, visvairāk skarot vasaras kviešu, auzu, pupu un zirņu sējumus. Saskaņā ar prognozi 2026. gadā kopējā graudu raža Latvijā būs ap trīs miljoniem tonnu, kas ir par 4 % mazāk nekā 2025. gadā. Lauksaimniecībā arī saglabājas augstas ražošanas izmaksas – 2026. gada otrajā ceturksnī tās bija vidēji par 43 % augstākas nekā pirmskrīzes periodā 2019.-2021. gadā. Turklāt šobrīd būtiski pieaug Krievijas un Baltkrievijas graudu tranzīta plūsmas caur ES transporta infrastruktūru un ostām.
Padomē tiks arī apspriesti jautājumi par Kopējās lauksaimniecības politikas pēc 2027. gada nosacījumiem, kontroles mehānismu un ieviešanu. Plānots, ka oktobra ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē varētu tikt panākta vienošanās ES Padomes līmenī.
