Ģirts Krūmiņš sanāksmē uzsvēra vajadzību nodrošināt pietiekamu elastību dalībvalstīm, ļaujot izvēlēties katras valsts specifikai un lauksaimniecības struktūrai atbilstošākos pasākumus, ņemot vērā arī paredzētā budžeta iespējas. Lai iecerēto vienošanos panāktu, Latvijas ieskatā vēl jāatrisina vairāki problemātiski jautājumi. Viena no Latvijas galvenajām prasībām – lai atbalsts nonāktu pie tiem lauksaimniekiem, kam tas patiešām ir nepieciešams ražošanai.
Tāpat vides un klimata mērķu īstenošanā Latvijas ieskatā dalībvalstīm ir jāsaglabā brīvprātīga iespēja pašām izstrādāt un īstenot pārejas pasākumus atbilstoši to specifiskajai vajadzībai un jau noteiktajiem nacionālajiem klimata mērķiem. Latvija arī iebilst pret obligātas datu savietojamības iestādes vai funkcijas izveidi. Būtu jārod elastīgāka pieeja, ļaujot dalībvalstīm izvēlēties piemērotāko risinājumu KLP datu pārvaldībai un, lai mazinātu izmaksas, pēc iespējas izmantot jau pastāvošās struktūras.
Diskusijā par KLP nākotni Ģirts Krūmiņš uzsvēra, ka arī investīciju nosacījumiem ir jāņem vērā dalībvalstu specifika – Latvijā ir pārmērīgs mitrums un intensīvi nokrišņi, tādēļ jābūt iespējai ar ES investīcijām atbalstīt meliorāciju un regulēt ūdens līmeni, mazinot applūšanas riskus un stiprinot nozares noturību.
Padomē tika apspriesta arī pašreizējā tirgus situācija ES, kas arvien saglabājas grūta gan Latvijā, gan citās dalībvalstīs. Lai gan kopumā tirgū vērojama stabilitāte, vairākas lauksaimniecības nozares ES joprojām saskaras ar produkcijas cenu kritumu un būtisku ražošanas izmaksu pieaugumu, tostarp Latvijā. Lielāko daļu valstu ES šovasar skāra ekstrēms sausums, savukārt Latviju – ilgstošas lietavas un vētra. Tā rezultātā visā ES nodarīti būtiski zaudējumi lauksaimniekiem, gaidāms ievērojams ražas un tās kvalitātes kritums. Tāpēc dalībvalstis aicināja Eiropas Komisiju turpināt rūpīgi uzraudzīt situāciju lauksaimniecības tirgos, mobilizēt pieejamos instrumentus lauksaimniecības nozares atbalstam jau šobrīd un ilgtermiņā rast ES līmeņa risinājumus plašākām apdrošināšanas un pārapdrošināšanas iespējām un efektīvākai ūdens resursu pārvaldībai.
