Atgriežoties no Austrijas, kur dalībnieki padziļināti mācījās ilgtspējīgu saimniekošanu, mazo ražotāju sadarbību un 24/7 pašapkalpošanās tirdzniecības tīklu, uzņēmēji nekavējoties sāka gūtās atziņas pielietot praksē. Pirmo nedēļu laikā vairāki brauciena dalībnieki uzsākuši sarunas par kopīgu produktu stendu un tirdzniecības vietu izveidi mājražotājiem, aktīvi iesaistījušies zemnieku iniciatīvu grupās jaunu kooperatīvu dibināšanai, kā arī labiekārtojuši saimniecību telpas, lai nodrošinātu vidi mācībām, diskusijām un meistarklasēm nozares pārstāvjiem un citiem apmeklētājiem. Tāpat saimniecībās jau pārskatīti produktu klāsti, sakārtotas tiešās tirdzniecības vietas un pilnveidots tūrisma un ekskursiju saturs, liekot lielāku uzsvaru uz ilgtspējīgu lauksaimniecību, dzīvnieku labturību un pārtikas ceļu no lauka līdz galdam.
Viens no nozīmīgākajiem mobilitātes ieguvumiem ir izpratne par mūsdienīgu tehnoloģiju un digitalizācijas lomu maza mēroga lauksaimniecībā. Austrijas piemērs spilgti parādīja, ka automatizēti 24/7 pašapkalpošanās veikali un viedie stendi spēj efektīvi risināt akūto darbaspēka trūkumu laukos un padarīt vietējo pārtiku pieejamu patērētājiem jebkurā diennakts laikā. Tuvāko 6–24 mēnešu laikā Latvijas uzņēmēji plāno ieviest savās saimniecībās automatizētus pašapkalpošanās tirdzniecības punktus, kā arī izmantot digitālos risinājumus, piemēram, QR kodus uz produktu iepakojumiem, lai sniegtu pircējiem informāciju par produktu izcelsmi, receptēm un saimniecības stāstu. Ilgtspējas jomā īpašs uzsvars tiek likts uz bezatkritumu ražošanas principiem, veidojot produktus ar augstāku pievienoto vērtību un no viena izejmateriāla radot visaptverošu produktu līniju.
Pamatojoties uz Austrijas labo praksi, projekta dalībnieki ir definējuši vairākus būtiskus ieteikumus lauku sadarbības attīstībai Latvijā. Kā galvenās prioritātes tiek izvirzītas atbalsta programmu izstrāde 24/7 pašapkalpošanās iekārtu un bezskaidras naudas termināļu iegādei, reģionālo tirdzniecības mezglu (hubs) veidošana mazo ražotāju apvienošanai zem vienota zīmola, kā arī mājražotājiem pielāgotu un vienkāršotu pārtikas drošības (HACCP) vadlīniju ieviešana. Tāpat uzsvērta nepieciešamība veidot valsts mēroga atbalsta mehānismus saimniecību iesaistei bērnu un jauniešu izglītošanā pēc “Pieredzes skolas” un agrotūrisma koncepta, stiprinot ģimenes saimniecību identitāti un vietējās produkcijas vērtību.
Visi projekta dalībnieki vienbalsīgi uzsver, ka šāda starptautiska pieredzes apmaiņa dod spēcīgu impulsu drosmīgākiem lēmumiem un rāda, ka attīstībai ne vienmēr vajadzīgas milzīgas investīcijas – bieži vien izšķiroša ir jauna pieeja, atvērtība sadarbībai un vēlme ieviest mūsdienīgus risinājumus.
Projekts: “Izglītojošo īstermiņa mobilitāte lauksaimnieku un lauku iedzīvotāju kooperācijas jomā”, projekta numurs: 2025-1-LV01-KA122-ADU-000330105.
Finansē Eiropas Savienība. Publikācijā paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai VIAA uzskatus un viedokļus. Ne Eiropas Savienību, ne piešķīrēju iestādi nevar saukt pie atbildības par tiem.
