LLKA uzsver, ka OECD rekomendācijas skaidri apliecina nepieciešamību pēc mērķtiecīgas valsts politikas, kas sekmētu investīciju pieaugumu, administratīvā sloga mazināšanu un tehnoloģiju ieviešanu nozarē. Vienlaikus LLKA valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis norāda, ka bez būtiskām strukturālām pārmaiņām lauksaimniecības attīstībā nebūs iespējams sasniegt konkurētspējīgu izaugsmi.
“Latvijas lauksaimniecībai jau ir spēcīga bāze – mēs ražojam izejvielas. Taču, lai būtiski palielinātu produktivitāti un ienākumus, ir jāpāriet uz gatavu produktu ražošanu un eksportu. Tas nav iespējams bez investīcijām pārstrādē, tehnoloģijās un kooperācijas attīstībā,” uzsver R. Feldmanis.
Viņš norāda, ka OECD akcentētais digitalizācijas un inovāciju potenciāls tieši sasaucas ar nozares vajadzībām, jo modernās tehnoloģijas ļauj mazināt darbaspēka trūkuma radītos izaicinājumus un vienlaikus paaugstināt efektivitāti.
LLKA arī uzsver nepieciešamību sabiedrībā skaidrāk izprast lauksaimniekiem piešķirtā atbalsta būtību. Kā norāda R. Feldmanis, tas nav uzskatāms par vienkāršu subsīdiju, bet gan par kompensācijas mehānismu par ierobežojumiem, ko sabiedrība un politika uzliek lauksaimnieciskajai darbībai, tostarp vides prasībām, zemes izmantošanas ierobežojumiem un citiem nosacījumiem.
“Ja sabiedrība pastiprina aizliegumus izmantot zemi, kas pieder zemniekam, ir tikai taisnīgi, ka šie ierobežojumi tiek kompensēti. Pretējā gadījumā mēs zaudējam konkurētspēju,” uzsver R. Feldmanis.
LLKA vērš uzmanību, ka Latvijā lauksaimniecības finansējuma līmenis joprojām ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā, kas būtiski ierobežo nozares attīstības iespējas. Latvijas lauksaimniekiem ir jākonkurē vienotajā tirgū ar valstīm, kurām ir lielāks finansējums, plašākas ražošanas iespējas un ģeogrāfiskas priekšrocības.
OECD norāda, ka Latvijas ekonomikas ilgtermiņa izaugsme būs atkarīga no spējas mazināt plaisu ar attīstītākajām valstīm, un lauksaimniecības nozarei šajā procesā ir stratēģiska loma. LLKA uzskata, ka šī mērķa sasniegšanai nepieciešama koordinēta valsts un nozares rīcība.
Asociācija aicina politikas veidotājus mērķtiecīgi palielināt investīcijas lauksaimniecības pārstrādē un tehnoloģijās, mazināt nepamatotus darbības ierobežojumus, nodrošināt taisnīgu kompensāciju sistēmu un veicināt digitalizācijas un inovāciju ieviešanu kooperatīvos.
LLKA uzsver, ka tikai apvienojot valsts politiku ar nozares iniciatīvu, iespējams panākt būtisku produktivitātes pieaugumu un nodrošināt, ka Latvijas lauksaimniecība no izejvielu piegādātāja kļūst par augstākas pievienotās vērtības produktu ražotāju un eksportētāju.
Par LLKA
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija ir dibināta 2002. gadā un apvieno lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (MPKS), kuras strādā savu biedru interesēs, samazinot to ražošanas izmaksas. Asociācijas darbības mērķis ir radīt labvēlīgu vidi lauksaimnieku un mežsaimnieku kooperācijas attīstībai un veicināt sabiedrības izpratni par kooperācijas nepieciešamību un priekšrocībām. LLKA ir galvenais Zemkopības ministrijas sadarbības partneris lauksaimnieku un mežsaimnieku kooperācijas jautājumu risināšanā. Šobrīd LLKA ir 53 biedri, pārstāvot ap piecus tūkstošus saimniecību ar kopējo apgrozījumu vairāk nekā pusmiljardu eiro, ko veido lauksaimniecības produktu izejvielu pārdošana Latvijā un ārvalstīs. Pazīstamākie patērētāju zīmoli: Straupe, Baltu piens, Bio Berries Latvia, Baltijas Ogu kompānija biedram piederošais uzņēmums “Very Berry”, Baltijas Dārzeņi, Mūsmāju dārzeņi, Medotava, Kurland Honey, Latvijas Medus, kā arī Baltijā vienīgais iesala ražotājs - Latmalt, kas pieder kooperatīva Latraps biedriem.
