“Diskusijās tika pausta nostāja, ka zaļi vēlamies dzīvot visi, gan burtiskā, gan pārnestā nozīmē. Taču, lai dzīvotu, ir nepieciešams apstrādāt laukus, ko esam darījuši tūkstošiem gadu. Nevaram tos pārvērst par rezervātiem, sodot par cilvēka un dabas mijiedarbību,” R.Feldmanis īsi komentē komisijas sēdi.
Sēdē piedalījās Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Klimata un enerģētikas ministrijas, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, Zemkopības ministrijas, prokuratūras, Valsts policijas, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, Valsts vides dienesta, kā arī nevalstisko organizāciju un nozaru pārstāvji.
Lauksaimniecības nozari sēdē pārstāvēja LLKA valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis, Zemnieku saeimas valdes loceklis Mārtiņš Trons, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis, kā arī Zemkopības ministrijas pārstāvji.
Debašu laikā lauksaimniecības nevalstisko organizāciju pārstāvji aicināja deputātus atbalstīt deputāta Gunāra Kūtra iesniegto priekšlikumu, vienlaikus argumentējot par nepieciešamību saglabāt samērīgu pieeju krimināltiesiskā regulējuma piemērošanā attiecībā uz lauksaimniecisko darbību un zemes apsaimniekošanu.
Lauksaimniecības organizāciju pārstāvji arī norādīja, ka arguments par līdz šim nelielo krimināllietu skaitu saistībā ar iespējamu dabas aizsardzības prasību pārkāpšanu pats par sevi nav pietiekams pamats kriminālatbildības paplašināšanai vai stingrākai piemērošanai. Tika uzsvērts, ka kriminālprocess ir viens no smagākajiem valsts tiesiskajiem instrumentiem, kas personai rada būtiskas sekas jau no procesa uzsākšanas brīža.
Saskaņā ar nozares pārstāvju pausto, krimināllietas ierosināšana var ierobežot ne tikai personas un uzņēmuma saimniecisko darbību, bet arī ietekmēt reputāciju, finanšu iespējas un personas brīvību pieņemt lēmumus par savu turpmāko darbību. Šādas sekas iestājas neatkarīgi no tā, ka vēlāk kriminālprocess var tikt izbeigts vai persona atzīta par nevainīgu.
Diskusijās tika uzsvērta nepieciešamība ievērot samērīguma principu, nodrošinot, ka kriminālatbildība tiek piemērota tikai patiesi smagos un sabiedriski bīstamos gadījumos, vienlaikus saglabājot skaidru un paredzamu regulējumu lauksaimniekiem un citiem zemes apsaimniekotājiem.
LLKA turpinās sekot likumprojektu virzībai Saeimā un aizstāvēt tādu tiesisko regulējumu, kas nodrošina līdzsvaru starp vides aizsardzības mērķiem un lauksaimniecības nozares ilgtspējīgu attīstību.
Par LLKA
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija ir dibināta 2002.gadā un apvieno lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (MPKS), kuras strādā savu biedru interesēs, samazinot to ražošanas izmaksas. Asociācijas darbības mērķis ir radīt labvēlīgu vidi lauksaimnieku un mežsaimnieku kooperācijas attīstībai un veicināt sabiedrības izpratni par kooperācijas nepieciešamību un priekšrocībām. LLKA ir galvenais Zemkopības ministrijas sadarbības partneris lauksaimnieku un mežsaimnieku kooperācijas jautājumu risināšanā. Šobrīd LLKA ir 54 biedri, pārstāvot ap piecus tūkstošus saimniecību ar kopējo apgrozījumu vairāk nekā pusmiljardu eiro, ko veido lauksaimniecības produktu izejvielu pārdošana Latvijā un ārvalstīs. Pazīstamākie patērētāju zīmoli: Straupe, Baltu piens, Bio Berries Latvia, Baltijas Ogu kompānija biedram piederošais uzņēmums “Very Berry”, Baltijas Dārzeņi, Mūsmāju dārzeņi, Medotava, Kurland Honey, Latvijas Medus, kā arī Baltijā vienīgais iesala ražotājs - Latmalt, kas pieder kooperatīva Latraps biedriem.
