Ar grozījumiem iecerēts noteikt depozīta sistēmas pamatprincipus un izveidot vienotu valsts līmeņa e‑cigarešu depozīta sistēmu, kuru nodrošinās sistēmas operators. Plānots, ka ražotājiem un izplatītājiem būs jāslēdz līgums ar operatoru. Savukārt patērētāji, pērkot e‑cigareti, maksās depozīta maksu. Tā tiks atmaksāta, nododot izlietoto ierīci. Ražotājam būs jānodrošina informācija par iekārtas dalību depozīta sistēmā gan uz iepakojuma, gan pašas ierīces.
Pēdējos piecos gados ir strauji pieaudzis e‑cigarešu atkritumu skaits un tie ir kļuvuši par nopietnu vides un drošības risku. 2023.gadā Latvijā tika izmesti apmēram 15 miljoni e‑cigarešu, no kurām tikai pieci procenti jeb 0,75 miljoni tika nodoti pārstrādei – pārējās nonāca sadzīves atkritumos un poligonos, rāda Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas veiktais pētījums. Litija jonu baterijas vairāk nekā 40 procentos gadījumu ir cēlonis ugunsgrēkiem atkritumu apsaimniekošanas jomā, kā arī, nonākot dabā, e-cigaretes iekārta nesadalās, komisijai pauda Klimata un enerģētikas ministrija.
Ministru kabinetam būs jānosaka kārtība depozīta sistēmas darbības nodrošināšanai, depozīta punktu pārklājumam, savākšanas un pārstrādes apjomiem, kā arī prasības sistēmas uzskaitei un operatora atskaitēm, paredz izmaņas.
Grozījumus sagatavojusi Klimata un enerģētikas ministrija, un iecerēts, ka regulējums par depozīta sistēmas ieviešanu stāsies spēkā nākamā gada 1.februārī.
Lai grozījumi stātos spēkā, tie galīgajā lasījumā jāatbalsta Saeimai.
