Kāpēc tas svarīgi? CBAM ir izveidots, lai importam piemērotu oglekļa cenu un aizsargātu Eiropas rūpniecību. Taču mēslošanas līdzekļu tirgus ir ārkārtīgi jutīgs pret ģeopolitiskiem satricinājumiem – un tad, kad cenas jau tā rauj uz augšu, papildu CBAM izmaksas krīzi nevis mīkstina, bet padziļina. Bez pagaidu apturēšanas iespējas zemnieks paliek viens ar rēķinu. COPA COGECA ieskatā tas nozīmē, ka mehānisms, kuram vajadzētu būt drošības spilvenam, izšķirošajā brīdī sit pretī. Kā kompensāciju piedāvāts eksportam paredzētos graudus iekļaut pagaidu dekarbonizācijas fondā. COPA COGECA vērtējumā tas ir tikai plāksterītis: atbalsts sniegtos tikai eksporta graudiem, atstājot lielāko daļu ES iekšējā laukaugu tirgus bez aizsardzības. Turklāt fonds paredzēts vien diviem gadiem, kamēr CBAM ir pastāvīgs mehānisms, kura izmaksas pieaugs pakāpeniski līdz 2034.gadam. Divi gadi pret desmit. Asimetrija.
Kas tālāk? COPA COGECA aicina EP deputātus kļūdu labot gaidāmajā plenārsēdes balsojumā un atjaunot funkcionējošu, uzticamu krīzes drošības mehānismu - vienlaikus saglabājot Eiropas mēslošanas nozares dekarbonizācijas mērķus. Abi mērķi, organizācijas ieskatā, ir savienojami; tikai vajadzīga mērķtiecīga un pagaidu, nevis nekāda aizsardzība. Latvijas kontekstā jautājums nav akadēmisks. Graudkopībā kooperatīvu tirgus daļa ir aptuveni 51 % - tātad tieši kooperatīvi ir tie, kas šo izmaksu slogu jūt kolektīvi un spēj to arī kolektīvi mazināt: kopīgs iepirkums, kopīga loģistika, kopīga sarunu vara pret piegādātājiem. Drošības vārsts likumā ir viens instruments. Kooperācija ir otrs – un tas ir zemnieku pašu rokās.
Latvijas kontekstā jautājums nav akadēmisks. “Iedomājieties divus zemniekus,” norāda Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. “Rietumeiropas kaimiņš savu saimniecību – tehniku, kūtis, noliktavas – cēlis paaudzēm ilgi un lielā mērā jau nomaksājis. Latvijas zemnieks pēc padomju laikiem sāka gandrīz no nulles, deviņdesmitajos, un daudzviet vēl šodien atmaksā kredītus par to pašu tehniku. Kad pienāk krīze un mēslu cena uzšaujas, kaimiņam ir spilvens – uzkrājumi, rezerves. Mums tā spilvena nav. Tas pats trieciens, bet pavisam citas iespējas to izturēt. Tā ir kapitāla asimetrija starp Rietumeiropu un Baltijas valstīm. Pieskaitiet klāt zemākus tiešmaksājumus nekā Rietumeiropas zemniekiem. Pieskaitiet to, ka tieši mēs, Baltijas valstis un Somija, turam Eiropas Savienības austrumu robežu ar Krieviju. Un tad no iekšējā laukaugu tirgus atņem pēdējo krīzes drošības vārstu. Kur šeit ir Eiropas solidaritāte? Es to neredzu.”
Par LLKA
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija ir dibināta 2002.gadā un apvieno lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (MPKS), kuras strādā savu biedru interesēs, samazinot to ražošanas izmaksas. Asociācijas darbības mērķis ir radīt labvēlīgu vidi lauksaimnieku un mežsaimnieku kooperācijas attīstībai un veicināt sabiedrības izpratni par kooperācijas nepieciešamību un priekšrocībām. LLKA ir galvenais Zemkopības ministrijas sadarbības partneris lauksaimnieku un mežsaimnieku kooperācijas jautājumu risināšanā. Šobrīd LLKA ir 54 biedri, pārstāvot ap piecus tūkstošus saimniecību ar kopējo apgrozījumu vairāk nekā pusmiljardu eiro, ko veido lauksaimniecības produktu izejvielu pārdošana Latvijā un ārvalstīs. Pazīstamākie patērētāju zīmoli: Straupe, Baltu piens, Bio Berries Latvia, Baltijas Ogu kompānija biedram piederošais uzņēmums “Very Berry”, Baltijas Dārzeņi, Mūsmāju dārzeņi, Medotava, Kurland Honey, Latvijas Medus, kā arī Baltijā vienīgais iesala ražotājs - Latmalt, kas pieder kooperatīva Latraps biedriem.
