Kopš 2026. gada janvāra ieinteresētās personas ir atkārtoti uzsvērušas kritiskus trūkumus regulas praktiskajā izstrādē un īstenošanā. Starp būtiskākajiem šķēršļiem tiek minēts juridiskās noteiktības trūkums, nereālistiskas atbilstības prasības un nesamērīgs administratīvais slogs. Īpašu spiedienu uz operatoriem rada prasība iesniegt apjomīgu informāciju centrālajā datu krātuvē, kas rada risku izraisīt tirgus traucējumus, piegāžu pārrāvumus un ievērojamu izmaksu pieaugumu, vienlaikus efektīvi nenovēršot reālos mežu izciršanas cēloņus.
Mērķtiecīgie vienkāršojumi un regulas ieviešanas atlikšana uz vienu gadu, par ko tika lemts 2025. gada decembra beigās, sniedza nozarēm nepieciešamo atelpu, tomēr fundamentāli jautājumi joprojām paliek atklāti. Gaidāmā vienkāršošanas pārskatīšana, kas plānota līdz 2026. gada 30. aprīlim, ir izšķiroša iespēja ieviest likumdošanas pielāgojumus. Tas ļautu saskaņot regulas prasības ar tās mērķiem, nodrošinot, ka tā ir praktiski īstenojama, samērīga un vienoti piemērojama visā Eiropas Savienībā.
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis norāda, ka lauksaimnieki saprot savu atbildību un ir gatavi ievērot Eiropas Savienības noteikumus, tostarp EUDR prasības. “Mēs ievērosim regulas un strādāsim pie tā, lai tās īstenotu praksē. Taču jāatzīst, ka ar katru jaunu prasību kļūst arvien grūtāk to paveikt vienam pašam – īpaši mazām saimniecībām,” norāda R. Feldmanis.
Viņaprāt, tieši šeit būtiska loma ir kooperatīviem. “Kooperatīvs var palīdzēt saimniecībām ar praktiskām lietām – datu apkopošanu, izsekojamību, dokumentiem un citām formalitātēm. Tas ļauj samazināt gan papīru kārtošanu, gan izmaksas uz katru saimniecību,” skaidro R. Feldmanis. Viņš gan atzīst, ka kopumā šo prasību izpilde nozarei tomēr nozīmēs lielākas izmaksas.
Tāpēc R. Feldmanis uzsver, ka līdztekus jaunu prasību ieviešanai jādomā arī par atbalstu lauksaimniekiem. “Ja šie noteikumi sabiedrībai ir svarīgi un nepieciešami, tad būtu tikai godīgi paredzēt arī kompensējošus mehānismus. Pretējā gadījumā vislielāko slogu izjutīs tieši mazās un vidējās saimniecības,” viņš piebilst.
Eiropas nozaru organizācijas aicina Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu un Padomi prioritāri koncentrēties uz procesu vienkāršošanu, lai novērstu prasību dublēšanos un precizētu galvenos kritērijus. Tikpat svarīgi ir nodrošināt reālistisku īstenošanas grafiku, kas ļautu operatoriem pielāgoties jaunajiem apstākļiem, neapdraudot piegādes ķēžu stabilitāti. Tikai caur nepārtrauktu un konstruktīvu dialogu ar visām iesaistītajām pusēm ir iespējams izstrādāt risinājumus, kas kalpo gan vides saglabāšanai, gan Eiropas ražotāju dzīvotspējai.
Par LLKA
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija ir dibināta 2002. gadā un apvieno lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (MPKS), kuras strādā savu biedru interesēs, samazinot to ražošanas izmaksas. Asociācijas darbības mērķis ir radīt labvēlīgu vidi lauksaimnieku un mežsaimnieku kooperācijas attīstībai un veicināt sabiedrības izpratni par kooperācijas nepieciešamību un priekšrocībām. LLKA ir galvenais Zemkopības ministrijas sadarbības partneris lauksaimnieku un mežsaimnieku kooperācijas jautājumu risināšanā. Šobrīd LLKA ir 53 biedri, pārstāvot ap piecus tūkstošus saimniecību ar kopējo apgrozījumu vairāk nekā pusmiljardu eiro, ko veido lauksaimniecības produktu izejvielu pārdošana Latvijā un ārvalstīs. Pazīstamākie patērētāju zīmoli: Straupe, Baltu piens, Viļāni ar zīmoli “Bryunaļa”, Bio Berries Latvia, Baltijas Ogu kompānija biedram piederošais uzņēmums “Very Berry”, Baltijas Dārzeņi, Mūsmāju dārzeņi, Medotava, Kurland Honey, Latvijas Medus, kā arī Baltijā vienīgais iesala ražotājs – Latmalt, kas pieder kooperatīva Latraps biedriem.
