LLKA norāda, ka meža nozares kooperatīviem ir būtiska loma šajā līdzsvarā, jo tie uzlabo saimnieciskās darbības efektivitāti, īpaši mazajiem un vidējiem meža īpašniekiem, ļauj apvienot resursus profesionālai meža kopšanai, palielina pievienoto vērtību vietējā ekonomikā un stiprina Latvijas kapitāla klātbūtni nozarē. Kooperācija tiek uzsvērta kā nozīmīgs instruments tautsaimniecības stiprināšanai, vienlaikus saglabājot ilgtspējīgu pieeju meža resursu izmantošanai.
Asociācija aicina diskusijās par koku ciršanas nosacījumiem, tostarp caurmēra regulējumu, ņemt vērā to tiešo ietekmi uz koksnes ieguves apjomu, meža īpašumu ekonomisko atdevi un ilgtermiņa apsaimniekošanas plānošanu. Pārmērīgi ierobežojumi samazina koksnes pieejamību, kas ietekmē pārstrādes jaudu noslodzi, eksporta potenciālu un nodokļu ieņēmumus, radot situāciju, kurā meža zeme saglabā savus pienākumus, bet zaudē spēju radīt ekonomisku atdevi.
Vienlaikus LLKA uzsver, ka saimnieciskās darbības liegumi meža zemēs samazina šo īpašumu ekonomisko vērtību. Meža īpašniekiem, turpinot maksāt nodokļus un nodrošināt meža uzturēšanu, vienlaikus tiek liegta iespēja gūt ienākumus, kas segtu izmaksas un nodrošinātu pozitīvu finansiālo rezultātu. Samazinoties meža zemes ienesīgumam, pieaug risks, ka īpašumi tiek pārdoti, dodot priekšrocības ārvalstu investoriem, kuri var atļauties zemāku ienesīgumu un ilgāku kapitāla atdeves periodu. Tas savukārt samazina vietējā kapitāla īpatsvaru nozarē un veicina peļņas un lēmumu centru pārcelšanos ārpus Latvijas.
Asociācija uzsver, ka ilgtspējīga attīstība ietver ne tikai dabas aizsardzību, bet arī ekonomiku, kas spēj sevi uzturēt. Lai meža īpašnieki varētu atbildīgi apsaimniekot savus īpašumus un investēt to kvalitātē, saimnieciskajai darbībai ir jābūt ekonomiski dzīvotspējīgai. Pozitīva peļņa ir priekšnoteikums, lai īpašnieki spētu pildīt savas saistības pret valsti un vienlaikus saglabāt mežu kā vērtīgu nacionālo resursu.
LLKA aicina arī izvērtēt ierobežojumu ekonomisko ietekmi eiro izteiksmē, nosakot, cik tie faktiski izmaksā vienam strādājošajam Latvijā, lai nodrošinātu, ka vides jomas priekšlikumi balstās skaidrā izpratnē par to ietekmi uz sabiedrības finanšu resursiem. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka regulējuma izmaksas tiek pārliktas uz sabiedrību kopumā, kamēr ieguvumi koncentrējas šaurā profesionālo pakalpojumu sniedzēju lokā.
“Meža nozare ir būtiska Latvijas ekonomikas sastāvdaļa, un jebkuras izmaiņas regulējumā jāvērtē ar skatu uz kopējo ietekmi. Ir svarīgi nodrošināt līdzsvaru starp vides aizsardzību un ekonomisko dzīvotspēju, lai meža īpašnieki varētu turpināt ilgtspējīgi apsaimniekot savus īpašumus un dot ieguldījumu valsts attīstībā,” uzsver LLKA valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis.
Par LLKA
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija ir dibināta 2002.gadā un apvieno lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (MPKS), kuras strādā savu biedru interesēs, samazinot to ražošanas izmaksas. Asociācijas darbības mērķis ir radīt labvēlīgu vidi lauksaimnieku un mežsaimnieku kooperācijas attīstībai un veicināt sabiedrības izpratni par kooperācijas nepieciešamību un priekšrocībām. LLKA ir galvenais Zemkopības ministrijas sadarbības partneris lauksaimnieku un mežsaimnieku kooperācijas jautājumu risināšanā. Šobrīd LLKA ir 53 biedri, pārstāvot ap piecus tūkstošus saimniecību ar kopējo apgrozījumu vairāk nekā pusmiljardu eiro, ko veido lauksaimniecības produktu izejvielu pārdošana Latvijā un ārvalstīs. Pazīstamākie patērētāju zīmoli: Straupe, Baltu piens, Viļāni ar zīm’pli “Bryunaļa”, Bio Berries Latvia, Baltijas Ogu kompānija biedram piederošais uzņēmums “Very Berry”, Baltijas Dārzeņi, Mūsmāju dārzeņi, Medotava, Kurland Honey, Latvijas Medus, kā arī Baltijā vienīgais iesala ražotājs - Latmalt, kas pieder kooperatīva Latraps biedriem.
