9.aprīlī notikušo diskusiju “Stratēģiskais plāns, lopkopības nozaru attīstības redzējums” organizēja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA), pulcējot nozares profesionāļus, lai pārrunātu aktuālos izaicinājumus un attīstības virzienus. Diskusiju vadīja LLKA valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis, uzsverot kooperācijas nozīmi ilgtspējīgā nozares attīstībā un stratēģisku lēmumu pieņemšanā.
Diskusijā piedalījās nozares eksperti – kooperatīva “Straupe” vadītājs Jānis Šulcs, kooperatīva “Piena loģistika” padomes priekšsēdētāja vietniece Daiga Pūce un piensaimnieku kooperatīva “Laura” biedrs Jānis Zadiņš, daloties praktiskā pieredzē par piena ražošanas, kooperācijas un loģistikas jautājumiem.
Eksperti vienprātīgi atzina, ka mūsdienu piena tirgū arvien lielāka nozīme ir piena kvalitātes rādītājiem – tauku un olbaltumvielu balansam, kā arī sausnas saturam. Kā uzsvēra Daiga Pūce, tieši šie parametri nosaka piena vērtību tirgū, un uz tiem balstās arī samaksas sistēma kooperatīvā “Piena loģistika”. Šobrīd kooperatīvs eksportē aptuveni 70 % svaigpiena, kas nozīmē augstas prasības gan produkcijas kvalitātei, gan stabilai piegāžu ķēdei. Nākotnē saimniecībām arvien vairāk būs jākoncentrējas uz sausnas satura uzlabošanu kā vienu no galvenajiem konkurētspējas faktoriem.
Diskusijā tika uzsvērta arī uzticēšanās nozīme kooperācijā, kas veidojas pakāpeniski un prasa mērķtiecīgu darbu. Lai stiprinātu kooperatīvu pozīcijas, būtiski ir nodrošināt caurskatāmu izejvielu iepirkumu, kvalitatīvu komunikāciju ar biedriem un nepārtrauktu izglītošanu. Jānis Šulcs akcentēja kooperatīva “Straupe” daudzveidību, kurā apvienotas gan nelielas saimniecības ar dažām govīm, gan lielākas saimniecības ar vairāk nekā divsimt govīm, kopumā aptverot ap 1100 govju ganāmpulku, kas varētu ietilpt arī vienā saimniecībā.
Tāpat eksperti norādīja uz strauji pieaugošo tehnoloģiju nozīmi piena lopkopībā. Daiga Pūce uzsvēra, ka nākotnē saimniecībām būtu jātiecas uz modeli, kurā tiek izmantoti viens vai divi slaukšanas roboti. Savukārt Jānis Šulcs norādīja, ka attīstības temps nozarē ir būtiski mainījies – ja agrāk izaugsme notika pakāpeniski, palielinot ganāmpulku, tad šobrīd būtisks attīstības solis bieži vien ir investīcija automatizācijā, kas ietekmē gan ražošanas apjomus, gan darba organizāciju.
Rolands Feldmanis uzsvēra, ka piena nozares stratēģijas izstrāde nav iespējama atrauti no ikdienas realitātes. Regulāras diskusijas ar praktizējošiem ražotājiem, kooperatīviem un citiem nozares dalībniekiem ir būtisks priekšnoteikums, lai veidotu stratēģiskus dokumentus un politikas risinājumus, kas balstīti reālās vajadzībās un sniedz praktisku pienesumu lauksaimniekiem.
Savukārt Jānis Zadiņš diskusijā uzsvēra vietējo šķirņu nozīmi piena nozares nākotnē, īpaši izceļot Latvijas brūnās un Latvijas zilās govis. Lai arī šis segments ir salīdzinoši nišas rakstura, tas piedāvā augstas kvalitātes pienu ar unikālu pievienoto vērtību. “Mūsu šķirnes ir ekoloģiskas un dabiskas šai videi. Lai gan tās dod mazāk piena, tas ir kvalitatīvs un ar stāstu. Tas ir arī mūsu nozares simbols un veids, kā varam sevi pozicionēt premium segmentā,” uzsvēra J. Zadiņš.
Viņš norādīja, ka šāda pieeja nekonkurē ar industriālo ražošanu apjoma ziņā, tomēr tieši nišas produkti ar augstu pievienoto vērtību ļauj Latvijas piena nozarei stiprināt savu identitāti, ilgtspēju un starptautisko atpazīstamību. Vietējo šķirņu saglabāšana ir nozīmīga ne tikai bioloģiskās daudzveidības kontekstā, bet arī kā stratēģisks instruments Latvijas piena produktu reputācijas veidošanā.
Par LLKA
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija ir dibināta 2002.gadā un apvieno lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (MPKS), kuras strādā savu biedru interesēs, samazinot to ražošanas izmaksas. Asociācijas darbības mērķis ir radīt labvēlīgu vidi lauksaimnieku un mežsaimnieku kooperācijas attīstībai un veicināt sabiedrības izpratni par kooperācijas nepieciešamību un priekšrocībām. LLKA ir galvenais Zemkopības ministrijas sadarbības partneris lauksaimnieku un mežsaimnieku kooperācijas jautājumu risināšanā. Šobrīd LLKA ir 53 biedri, pārstāvot ap piecus tūkstošus saimniecību ar kopējo apgrozījumu vairāk nekā pusmiljardu eiro, ko veido lauksaimniecības produktu izejvielu pārdošana Latvijā un ārvalstīs. Pazīstamākie patērētāju zīmoli: Straupe, Baltu piens, Viļāni ar zīm’pli “Bryunaļa”, Bio Berries Latvia, Baltijas Ogu kompānija biedram piederošais uzņēmums “Very Berry”, Baltijas Dārzeņi, Mūsmāju dārzeņi, Medotava, Kurland Honey, Latvijas Medus, kā arī Baltijā vienīgais iesala ražotājs - Latmalt, kas pieder kooperatīva Latraps biedriem.
