Labdien! Esmu Latvijas pilsonis, savukārt mana sieva ir Krievijas pilsone. Laulība tika noslēgta Latvijā. 2025. g. sākumā sieva atgriezās Krievijā, kur šobrīd dzīvo. 2026. gada janvārī viņa paziņoja, ka ir uzsākusi jaunas attiecības un ir stāvoklī no cita vīrieša. Tāpat viņa informēja, ka iesniedza prasību par laulības šķiršanu Krievijas tiesā pēc savas dzīvesvietas. Es nevaru doties uz Krieviju, lai piedalītos tiesas sēdēs. Sieva arī atteicās no mana piedāvājuma šķirties pie notāra Latvijā. Tādēļ vēlos noskaidrot, kā rīkoties, lai manas sievas bērns, kura tēvs ir cits vīrietis, netiktu reģistrēts uz mana vārda.
Ja laulība tiktu šķirta Krievijas Federācijas tiesā, tad šāda nolēmuma atzīšana Latvijā būtu vērtējama saskaņā ar Civilprocesa likuma 77. nodaļu “Ārvalstu tiesu nolēmumu atzīšana un izpildīšana”. Šīs nodaļas 637. pants nosaka ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanas vispārējo principu un neatzīšanas pamatus. Tātad Krievijas tiesas nolēmums par laulības šķiršanu Latvijā var tikt atzīts, ja nepastāv Civilprocesa likuma 637. panta otrajā daļā paredzētie neatzīšanas šķēršļi.
Ņemot vērā, ka jūsu sieva dzīvo ārvalstīs un norādāt, ka laulība faktiski ir izirusi (jau kopš 2025. gada sākuma), tad jums ir tiesības arī pašam celt prasību par laulības šķiršanu Latvijas tiesā pēc savas deklarētās dzīvesvietas.
Starptautiskās jurisdikcijas noteikšanai laulības lietās piemērojama Padomes Regula (ES) 2019/1111 (Briseles IIb regula) par jurisdikciju, lēmumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par bērnu starptautisko nolaupīšanu. Briseles IIb regulas jurisdikcijas noteikumi piemērojami arī tad, ja otrs laulātais neatrodas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo regulas 6. panta pirmā daļa paredz: ja nevienas dalībvalsts tiesai nav jurisdikcijas saskaņā ar regulas 3., 4. vai 5. pantu, jurisdikciju katrā dalībvalstī nosaka attiecīgās valsts tiesību akti, bet 6. panta trešā daļa noteic, ka pret atbildētāju, kurš nav ne dalībvalsts pastāvīgais iedzīvotājs, ne dalībvalsts pilsonis, dalībvalsts pilsonis, kurš pastāvīgi dzīvo citā dalībvalstī, var izmantot šīs valsts jurisdikcijas noteikumus. Latvijas procesuālajās tiesībās šādu iespēju konkretizē Civilprocesa likuma 234. panta 4. punkts, kas paredz, ka prasību par laulības šķiršanu var celt arī pēc prasītāja deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, – pēc prasītāja dzīvesvietas, ja laulība šķirama ar personu, kurai nav deklarētās dzīvesvietas un kuras dzīvesvieta nav zināma vai kura dzīvo ārzemēs.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
