Pagājušajā ceturtdienā, 11. jūnijā, Saeima 3. lasījumā pieņēma jaunu Imigrācijas likumu, kurš stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī. Saistībā ar to un pakta ieviešanu Latvijā paredzētas arī izmaiņas Patvēruma likumā, kura projektam šobrīd ir izsludināta sabiedriskā apspriešana. Savukārt ES Migrācijas pakta sakarā 12. jūnijā darbu uzsāka jauns aizturēto ārzemnieku centrs “Rauda”, kā arī spēkā stājusies jauna patvēruma meklētāju uzņemšanas procedūra. Tomēr tas, vai atgrūšanas prakse pie robežas tiks pārtraukta, nav līdz galam skaidrs.
Pat ārkārtas apstākļos, uz kuriem attiecas ES Krīzes un nepārvaramas varas regulas noteikumi, dalībvalstīm joprojām ir saistošas pamattiesības. Kolektīvā izraidīšana pie robežas, neizvērtējot personu apstākļus un neļaujot pieprasīt patvērumu, ir aizliegta. Tādēļ atgrūšanas prakse, ko pašlaik piemēro Lietuvā, Latvijā un Polijā, rada nopietnas bažas par tās atbilstību ES tiesību aktiem.
Īstenojot jauno tiesisko regulējumu, ir būtiski nodrošināt, ka migrācijas procedūrās brīvības ierobežojumi netiek piemēroti automātiski. Aizturēšana jāpiemēro tikai kā galējais līdzeklis, pēc individuālas katra gadījuma apstākļu izvērtēšanas un pēc tam, kad ir apsvērti mazāk ierobežojoši alternatīvi līdzekļi.
Nepavadītām nepilngadīgām personām nekavējoties jau sākotnējās pārbaudes procedūras laikā jāieceļ pārstāvis. Aizturēšanu nevar uzskatīt par saderīgu ar bērna labākajām interesēm, tāpēc to nevajadzētu piemērot.
Lai īstenotu paktā paredzētos pasākumus, izšķirīga nozīme ir neatkarīgai uzraudzībai. Lai nodrošinātu efektīvu cilvēktiesību aizsardzību, neatkarīgajiem uzraudzības mehānismiem savu pilnvaru ietvaros jāspēj piekļūt robežzonām, aizturēšanas iestādēm un atbilstīgiem resursiem, kā arī piesaistīt ekspertus. Šādu iestāžu efektivitāte ir atkarīga arī no jēgpilnas sadarbības ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas darbojas migrācijas un cilvēktiesību jomā un kuru pieredze un klātbūtne uz vietas var veicināt stingru un uzticamu uzraudzību.
Efektīvai juridiskajai palīdzībai jābūt pieejamai visos migrācijas procedūru posmos, tostarp patvēruma, aizturēšanas un atgriešanas procedūru laikā. Ja šāda palīdzība netiek sniegta, pastāv risks, ka tiesības uz efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem kļūs vienīgi par formālu garantiju.
Jaunajā regulējumā būtu arī pienācīgi jārisina to personu situācija, kuras nevar atgriezties savās izcelsmes valstīs. Piekļuve nodarbinātībai ir svarīgs priekšnoteikums cilvēka cieņai, pašpietiekamībai un sociālajai iekļaušanai. Ja personām tiek liegta likumīga piekļuve darba tirgum, ievērojami palielinās nabadzības, ekspluatācijas un nedeklarēta darba risks.
“Migrācijas politika nedrīkst balstīties uz bailēm vai īstermiņa politiskiem apsvērumiem. Tai jābalstās uz cilvēktiesību, cilvēka cieņas un tiesiskuma ievērošanu,” savā kopīgajā deklarācijā norāda Lietuvas organizācija “Sienos Grupė”, biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” un Polijas organizācija “Stowarzyszenie Interwencji Prawnej.” Īstenojot projektu Humane Borders in the East organizācijas sekos līdzi un iesaistīsies Migrācijas un patvēruma pakta ieviešanas procesos. Organizācijas aicina tās dalībvalstis, kurām ir kopīga ES ārējā robeža ar Baltkrieviju, nodrošināt, lai jauno noteikumu īstenošana pilnībā atbilstu cilvēktiesību standartiem un starptautiskajām tiesībām.
Projekts ilgs gadu, tā ietvaros sadarbības partneri sniegs priekšlikums, iesaistīsies lēmumu pieņemšanas procesos. un tā rezultātā taps ziņojums par neregulāro migrantu atgrūšanu un deportēšanu.
