Ministrija projekta īstenošanu apturējusi nevis tāpēc, ka būtu konstatēti pārkāpumi projekta īstenošanā (kurš līdz 1. augustam nebija sācies), finanšu izlietojumā vai biedrības darbībā, bet gan tāpēc, ka biedrības padomes locekle ir apsūdzēta kriminālprocesā, kurā nav stājies spēkā galīgais tiesas nolēmums. Turklāt šie apstākļi bija zināmi valsts iestādēm jau pirms projekta līguma noslēgšanas 2026. gada 5. martā. Papildus tam biedrības ieskatā ministrija, apgalvojot, ka projekta apturēšanas laikā biedrība nav tiesīga uzsākt aktivitātes vai uzņemties saistības projekta īstenošanā, patvaļīgi un nekorekti interpretē projekta līguma punktus.
GPB uzskata, ka šāds lēmums ir pretrunā nevainīguma prezumpcijai un rada bīstamu precedentu – valsts sāk piemērot sankcijas, vēl pirms tiesa ir pieņēmusi galīgu nolēmumu, bez jebkāda konstatēta projekta pārkāpuma. Ja šāda pieeja kļūs par normu, neviens nevaldības organizācijas projekts vairs nebūs drošs. Pietiks ar aizdomām, apsūdzību vai nepabeigtu tiesvedību pret kādu organizācijas pārstāvi, lai valsts apturētu sabiedrības interesēs īstenotas aktivitātes un liegtu piekļuvi publiskajam finansējumam. Tas būtiski paplašina valsts rīcības brīvību ārpus tiesību normās noteiktajām robežām.
Papildus nevainīguma prezumpcijas jautājumam šajā situācijā tiek skarts arī tiesiskās paļāvības princips. Projekta līgums tika noslēgts pēc valsts institūciju veiktas izvērtēšanas procedūras, un apstākļi, uz kuriem ministrija atsaucas tagad, bija zināmi jau līguma noslēgšanas brīdī. Ja valsts iestādes pēc līguma noslēgšanas var apturēt tā izpildi, balstoties uz iepriekš zināmiem apstākļiem, kas nav saistīti ar projekta pārkāpumiem, tas rada būtisku nenoteiktību visām organizācijām, kas īsteno sabiedrības interesēs finansētus projektus. Šāda prakse apdraud uzticēšanos publiskā finansējuma sistēmai un valsts kā līgumpartnera paredzamībai.
Šāda prakse rada arī tā dēvēto chilling effect jeb stindzinošo efektu. Organizācijas var sākt izvairīties no sabiedriski nozīmīgām iniciatīvām, publiskas interešu aizstāvības vai aktīvas pilsoniskās līdzdalības, baidoties, ka jebkura darbība, kura nav pakļauta partiju politiskajām nostājām un uzskatiem var kļūt par ieganstu finansējuma apturēšanai vai citiem ierobežojumiem. Demokrātiskā valstī šāds risks nav pieļaujams.
Šī situācija ir īpaši satraucoša plašākā kontekstā – laikā, kad Latvijā tiek diskutēts par pilsoniskās sabiedrības lomu nacionālās drošības un migrācijas politikas jautājumos. Iekšlietu ministrija sabiedriskajai apspriešanai ir nodevusi tiesību akta projektu par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas “Par problēmām nacionālā un Eiropas Savienības līmeņa imigrācijas regulējumā un izpildinstitūciju darbā, kas izraisa trešo valstu pilsoņu masveida ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā” ziņojumā iekļauto ieteikumu īstenošanu. Tajā ietverti vairāki priekšlikumi, kas rada nopietnus jautājumus par samērīgumu, tiesiskumu un iespējamo ietekmi uz pilsonisko sabiedrību, īpaši organizācijām, kas darbojas cilvēktiesību, humānās palīdzības un sociālā atbalsta jomā.
Īpašu satraukumu rada projektā ietvertais īstenošanas pasākums “izstrādāt grozījumus Krimināllikumā, paredzot kriminālatbildību par apzinātu fizisku vai informatīva rakstura atbalsta sniegšanu ārvalstij vai tās interesēs migrācijas instrumentalizācijas un citu hibrīdapdraudējumu īstenošanā pret Latviju”, kas, kā komisijas galaziņojumā pausts, “ir definēts Krimināllikuma 77.4 pantā”.
Galaziņojumā apgalvots, ka “nevalstiskās organizācijas (piem., “Gribu palīdzēt bēgļiem”) un individuālie aktīvisti, kuru deklarētie mērķi ir saistīti ar palīdzību cilvēktiesību ievērošanā, de facto var veicināt imigrācijas plūsmu uz Latviju, apgrūtinot padziļinātas izpratnes iegūšanu Latvijas sabiedrībā par nacionālās drošības un sabiedriskās kārtības radītajiem riskiem”.
GPB ieskatā šāds formulējums nepamatoti sasaista humānu palīdzību, cilvēktiesību aizsardzību un pilsonisko līdzdalību ar apdraudējumu valsts drošībai. Tas ne tikai nepamatoti diskreditē organizācijas, kas gadiem ilgi sniedz praktisku atbalstu cilvēkiem krīzes situācijās, bet arī rada bīstamu priekšstatu, ka palīdzība cilvēkiem, kuriem nepieciešams atbalsts, pati par sevi varētu tikt uzskatīta par aizdomīgu, sabiedrībai kaitīgu vai krimināli sodāmu darbību.
Īpaši bīstams ir princips, ka organizācijas vai indivīdi varētu tikt vērtēti nevis pēc konkrētas prettiesiskas rīcības, bet gan pēc tā, kādas sekas kāds interpretētājs hipotētiski saskata viņu darbībā. Valstī, kurā ievēro cilvēktiesības, nedrīkst sodīt vai ierobežot cilvēkus un organizācijas par likumīgu palīdzības sniegšanu, viedokļa paušanu vai publisku valdības kritiku tikai tāpēc, ka tas kādai institūcijai vai politiskam spēkam nepatīk.
Šāda pieeja rada risku paplašināt jēdzienu “draudi valsts drošībai” līdz tādai pakāpei, kurā var tikt apšaubīta pilsoniskās sabiedrības pamatfunkcija – palīdzēt cilvēkiem, aizstāvēt cilvēktiesības un sniegt neatkarīgu skatījumu uz sabiedrībā notiekošajiem procesiem.
Ja šādi priekšlikumi tiks ieviesti bez skaidrām garantijām pret ļaunprātīgu vai pārmērīgi plašu interpretāciju, tas radīs būtisku ietekmi uz visu nevaldības sektoru Latvijā. Ne tikai migrācijas jomā strādājošās organizācijas, bet arī jebkura biedrība, kas sniedz atbalstu mazāk aizsargātām grupām vai iestājas par cilvēktiesību ievērošanu, varētu nonākt situācijā, kur tās darbība tiek nepamatoti apšaubīta un eventuāli var tikt kriminalizēta.
Šie gadījumi kopumā demonstrē centienus sašaurināt pilsonisko telpu (civic space) Latvijā. No Ungārijas un Polijas pieredzes redzams, ka uzbrukumi pilsoniskās sabiedrības organizācijām, to finansējumam un spējai palīdzēt mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām ir vieni no pirmajiem soļiem demokrātisko brīvību atņemšanā un koruptīvu, cilvēktiesības graujošu režīmu nostiprināšanā.
GPB ir aicinājusi Kultūras ministriju ievērot noslēgto projekta līgumu, sniegt skaidru tiesisko pamatojumu pieņemtajam lēmumam un nodrošināt projektam paredzētā finansējuma izmaksu. Organizācija norāda, ka nepamatota līguma izpildes kavēšana var radīt tiešus zaudējumus ne tikai biedrībai un tās partneriem, bet arī sabiedrībai, kurai paredzētas projekta aktivitātes. Šādu zaudējumu radīšana būtu prettiesiskas rīcības rezultāts no ministriju puses.
GPB arī norāda, ka šobrīd notiekošais ir ilgstošākas Jāņa Dombravas un “Nacionālās apvienības” vēršanas pret GPB sekas, kas saasinājās pēc tam, kad š. g. jūnijā GPB sniedza LETAi komentāru par jaunā iekšlietu ministra izteikumu, ka viņu “neinteresējot visādas Eiropas normas” patvēruma meklētāju centru sakarā. Tam sekoja Dombravas ieraksts sociālajos medijos, kurā tika pausts, ka ministrs pievērsīs uzmanību tam, lai “ES un valsts nauda nenonāk organizācijām, kas strādā pret mūsu valsts drošību”. Tūlīt pēc tam tika pievērsta uzmanība projektam “Kultūras dažādības festivāls kā koprades un integrācijas veicinātājs”, Nr. PMIF/13.3./2025/1/09, un citiem – jau īstenotiem – projektiem. Memoranda padomes sēdē š. g. 9. jūlijā no ministra izskanēja apgalvojumi par GPB īstenotu projektu, ka “nevalstiskās organizācijas par simts tūkstošiem izlikušās, ka ir integrējušas kaut kādus cilvēkus, vedot viņus uz cirku vai citām aktivitātēm”. GPB jau iepriekš ir norādījusi, ka ministra izteikumi par biedrības kopējo darbību un īstenotajiem projektiem nav precīzi un ir uzskatāmi par apmelošanu, radot priekšstatu, ka organizācija nestrādā Latvijas Republikas tiesību ietvarā. 2025. gadā biedrība īstenoja kultūrorientācijas kursu projektu Ukrainas civiliedzīvotājiem 64 986,80 EUR apmērā, kurā viens no galvenajiem nosacījumiem bija sadarbība ar Latvijas kultūras iestādēm. Viena no tām ir arī Rīgas cirks, kurā notika ukraiņu un latviešu bērnu sadraudzības zīmējumu konkursa apbalvošanas pasākums. Arī š. g. 31. jūlija “Panorāmas” sižetā izskanējušais, ka projekts “Kultūras dažādības festivāls kā koprades un integrācijas veicinātājs” “pats par sevi ir tāds ļoti diskutabls”, ir kaitniecisks un nomelno ne tikai GPB, bet arī augstākā līmeņa profesionālas kultūras organizācijas, kuras ir projekta sadarbības partneri un ar kurām kopā projekts tika izstrādāts. Piekrītam “Satori” galvenā redaktora Andreja Vīksnas paustajam: “Lēmumu šādā veidā apturēt projektu vien dienu pēc NVO protesta pie Brīvības pieminekļa uzskatu par cinisku un necienīgu pret “Gribu palīdzēt bēgļiem“, “Satori“, Latvijas Jaunā teātra institūtu un visu nevaldības sektoru.”
Sižetā Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ivars Āboliņš norādīja, ka “simts tūkstoši eiro sabiedrības naudas tiek pakļauts riskam, ka šī nauda varētu tikt iztērēta un pēc tam valstij viņu varētu nākties piedzīt, ja tiktu konstatēts, ka šai te biedrībai ir slikta reputācija”. GPB precizē – vienīgie, kas biedrībai rada sliktu reputāciju, šobrīd ir valdības pārstāvji.
Šis nav tikai strīds par vienu projektu un par vienu organizāciju. Tas ir jautājums par to, vai Latvija praktiski ievēro tiesiskuma principus un aizsargā pilsonisko telpu vai arī rada precedentu, kurā valdība var ierobežot pilsoniskās sabiedrības darbu bez galīga tiesas sprieduma un bez tiesiska pamata, balstoties politiķu aizspriedumos un privātajās interesēs. Demokrātija bez brīvām, neatkarīgām un drošām pilsoniskās sabiedrības organizācijām nav iespējama.
GPB pārstāvji,
