Satiksmes ministrijas sagatavotais sabiedriskā transporta finansēšanas risinājums paredz no 2027. gada palielināt braukšanas maksu vidēji par 10%, vienlaikus ierobežojot braukšanas maksas atvieglojumus no 100% līdz 70%. Tas nozīmētu, ka cilvēkiem ar I un II grupas invaliditāti, bērniem ar invaliditāti, pirmsskolas vecuma bērniem, kā arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem līdzšinējās bezmaksas braukšanas vietā būtu jāmaksā 30% no biļetes cenas.
Tiesībsarga birojs Tiesību aktu projektu portālā ir iesniedzis iebildumus, uzsverot, ka finansiālas grūtības neatbrīvo valsti no pienākuma aizsargāt cilvēku pamattiesības. Valstij ir jānodrošina, lai sociāli neaizsargātās grupas saglabātu reālu piekļuvi sociālajam nodrošinājumam. Transporta pieejamība ir priekšnosacījums piekļuvei darbam, veselības aprūpei, izglītībai un sociālajiem pakalpojumiem, tādējādi ir būtiski nepasliktināt personu ar invaliditāti sociālo aizsardzību.
“Situācijā, kad valsts ir sarežģītu izvēļu priekšā, papildu maksājumu uzlikšanai bērniem un cilvēkiem ar invaliditāti ir jābūt pašai pēdējai no izvēlēm, jo šīs ir mazāk aizsargātās sabiedrības grupas. Aiz šiem skaitļiem ir cilvēki, kuriem sabiedriskais transports bieži vien ir vienīgā iespēja saņemt pamata pakalpojumus. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka valsts finanšu problēmu dēļ cilvēkiem ir jāatsakās no būtiskām ikdienas vajadzībām,” uzsver tiesībsardze Karina Palkova.
Tiesībsarga birojs savā atzinumā norāda, ka sabiedriskā transporta pieejamība nav tikai pārvietošanās jautājums. Tā ir būtiska iespēja cilvēkiem īstenot savas pamattiesības – saņemt veselības aprūpi, iegūt izglītību, strādāt un piedalīties sabiedrības dzīvē. Pat salīdzinoši neliels līdzmaksājums var radīt ievērojamu papildu slogu cilvēkiem un ģimenēm, kuri sabiedrisko transportu izmanto regulāri.
Latvijas Republikas Satversme paredz īpašu valsts aizsardzību bērniem, tostarp bērniem ar invaliditāti un bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Arī starptautiskās cilvēktiesību normas uzsver, ka ekonomisku grūtību apstākļos valstij prioritāri jāaizsargā mazaizsargātākās sabiedrības grupas. Sociālo garantiju samazināšana pieļaujama tikai pēc rūpīgas alternatīvu, samērīguma un ietekmes izvērtēšanas.
Tiesībsarga birojs arī norāda, ka no sagatavotā ziņojuma nav iespējams pārliecināties, vai lēmuma izstrādē pienācīgi uzklausīti cilvēki, kurus šīs izmaiņas tieši skartu.
Tiesībsardze aicina valdību nevirzīt braukšanas maksas atvieglojumu samazināšanu bērniem un cilvēkiem ar invaliditāti, pirms nav izvērtētas visas alternatīvas un pierādīta šāda ierobežojuma nepieciešamība un samērīgums.
Sabiedriskā transporta sistēmas ilgtspēja ir svarīga, taču to nedrīkst nodrošināt, nepamatoti pasliktinot mazaizsargātāko cilvēku iespējas saņemt būtiskus pakalpojumus un pilnvērtīgi piedalīties sabiedrības dzīvē.
