DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 4 minūtes

Dzīvot bez pārmērīga satiksmes trokšņa un veselībai nekaitīgā vidē ir pamattiesības, nevis privilēģija

Ilustratīvs attēls, kurā redzama automašīnu satiksme pilsētā.

FOTO: Magnific.com.

Pārmērīgs satiksmes radīts troksnis nav tikai infrastruktūras vai budžeta plānošanas jautājums. Tas ir cilvēktiesību jautājums. Izvērtējot situāciju* Ikšķilē pie valsts galvenā autoceļa A6, tiesībsardze Karina Palkova secināja, ka ilgstoša iedzīvotāju pakļaušana paaugstinātam vides trokšņa līmenim skar tiesības uz veselību, privāto dzīvi un labvēlīgu vidi.

Tiesībsardze Karina Palkova akcentē, ka “satiksmes troksnis nav tikai tehniska vai vides aizsardzības problēma. Tas skar Satversmē garantētās tiesības uz privāto dzīvi, veselības aizsardzību un labvēlīgu vidi. Šīs tiesības nedrīkst būt deklaratīvas. Valstij ir pienākums nodrošināt efektīvus aizsardzības mehānismus pret pārmērīgu troksni. Te vietā atgādināt Satversmes ievadā rakstīto “Ikviens rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem, nākamajām paaudzēm, vidi un dabu””.

Pārbaudes lietā secināts, ka atbildīgajām institūcijām jau ilgstoši bija zināms par trokšņa piesārņojumu Ikšķilē autoceļa A6 tuvumā. Veselības inspekcijas un trokšņa stratēģisko karšu dati apliecina satiksmes trokšņa robežlielumu pārsniegumu šajā teritorijā, savukārt iedzīvotāji gadiem ilgi vērsuši uzmanību uz būtisku negatīvo ietekmi uz miegu, dzīves kvalitāti un veselību.

Pārbaudes laikā VSIA “Latvijas Valsts ceļi” informēja, ka autoceļa A6 Ikšķiles posma pārbūves projektam un prettrokšņa pasākumiem finansējums ir piešķirts, prettrokšņa sienas izbūvi uzsāks 2027. gada pavasarī un darbus pabeigs līdz 2027. gada jūlijam. Diemžēl prettrokšņu risinājuma virzība sākās tikai pēc ilgstošas un neatlaidīgas Ikšķiles iedzīvotāju līdzdalības šīs problēmas aktualizēšanā un cīņas par savu tiesību aizsardzību.

Atzinumā īpaši uzsvērts, ka vispārīga atsaukšanās uz finanšu līdzekļu trūkumu nevar kalpot par pietiekamu pamatojumu ilgstošai bezdarbībai cilvēktiesību aizsardzības jomā. Valstij ir pienākums laikus plānot un īstenot pasākumus, lai novērstu būtiskus pamattiesību aizskārumus.

Tiesībsardze arī aicina stiprināt vides trokšņa pārvaldību valstī kopumā. Nepieciešams pilnveidot teritorijas plānošanas regulējumu, lai jau laikus novērstu situācijas, kurās dzīvojamā apbūve tiek attīstīta paaugstināta trokšņa zonās bez atbilstošiem aizsardzības pasākumiem. Vienlaikus būtiski skaidri noteikt atbildību par trokšņa mazināšanas risinājumu īstenošanu.

“Tiesības dzīvot labvēlīgā vidē nozīmē ne tikai aizsargāt dabu, bet arī nodrošināt iedzīvotājiem un viņu bērniem iespēju pilnvērtīgi izmantot savu mājokli, atpūsties un dzīvot apstākļos, kas nekaitē veselībai. Ja valsts ilgstoši zina par būtisku trokšņa piesārņojumu, tai ir pienākums rīkoties,” uzsver tiesībsardze Karina Palkova.

Pārbaudes lieta noslēgta, aicinot VSIA “Latvijas Valsts ceļi”, Satiksmes ministriju, Veselības inspekciju un Ogres novada pašvaldību savā turpmākajā darbībā ievērot labas pārvaldības principu un nodrošināt Satversmē garantēto cilvēktiesību efektīvu aizsardzību.

* Tiesībsardzes Karinas Palkovas 2026. gada 2. oktobra atzinums pārbaudes lietā Nr. 2025-47-22B par vides trokšņa piesārņojuma novēršanu autoceļa A6 Ikšķiles posmā. Pieejams šeit: https://www.tiesibsargs.lv/resource/atzinums-parbaudes-lieta-nr-2025-47-22b-par-vides-troksna-piesarnojuma-noversanu-autocela-a6-ikskiles-posma/. 

Labs saturs
Pievienot komentāru

Tavs ceļvedis Satversmē

 

 

Satversme ir Latvijas Republikas pamatlikums ar augstāko juridisko spēku. 

 

Tā nosaka:

 

  • valsts darbības pamatprincipus; 
  • pastāvēšanas mērķi un jēgu; 
  • cilvēka pamattiesības un attiecības ar valsti.

Satversme ir kas vairāk par juridisko aktu – tā ir tautas vēstures liecība un vērtību simbols, kas caurvij mūsu ikdienu.

Satversmes dzimšanas diena ir 1922. gada 15. februāris. 

To izstrādāja un pieņēma demokrātiski ievēlēta Satversmes sapulce pēc tam, kad Latvijas brīvība tika nosargāta Neatkarības karā.

 

Satversme stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī, kad darbu sāka pirmais Saeimas sasaukums. 

Kopš tās dienas Satversme vienmēr ir bijusi spēkā – pat okupācijas apstākļos tā turpināja juridiski pastāvēt.

Tāpēc 1990. gada 4. maijā savu valsti varējām atjaunot, nevis dibināt no jauna. 

Satversme ir viena no īsākajām un ilgāk spēkā esošajām konstitūcijām pasaulē.

Satversme ir ērti pieejama Likumi.lv.Lasi un dalies ar grāmatas jauniešiem “Satversme kabatā” e-versiju!Skaties filmu “Atver Satversmi” ar ekspertu komentāriem!

Domā par Satversmi: 51 eseja par Latvijas konstitūciju žurnālā “Jurista Vārds”!

 

Izzini Satversmi soli pa solim →

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI