Aleju kopšana palīdz saglabāt bioloģisko daudzveidību, ceļmalu ainavu un aleju kultūrvēsturisko vērtību.
740 metru garajā Inciema alejā gar vietējo autoceļu Inciems–Straupe (V82) (0–0,74 km) dominē ozoli. No 97 alejā inventarizētajiem kokiem 91 ir novērtēts kā ļoti vērtīgs.
Attēlā: Inciema aleja.
Foto: Renārs Koris.
Savukārt Ozolaines alejā pie reģionālā autoceļa Limbaži–Salacgrīva (P12) (0,38–1,09 km) 60 % koku ir ozoli, bet no citām sugām biežāk sastopamas kļavas un āra bērzi. No 95 alejas kokiem 73 tika novērtēti kā ļoti vērtīgi.
Attēlā: Ozolaines aleja.
Foto: Renārs Koris.
Katras alejas stāvokli iepriekš izvērtējis eksperts, pēc kura ieteikuma profesionāli arboristi veido un sakopj koku vainagus. Galvenie aleju sakopšanā veiktie darbi bijuši sauso un bojāto zaru izzāģēšana, koku vainagu samazināšana un pacelšana ceļa profilā vismaz 4,5 m augstumā virs ceļa klātnes u.c. Atsevišķiem kokiem arī nostiprināti vainagi ar dinamiskajām vai statiskajām drošības sistēmām. Pie alejām visā nodalījuma joslas platumā likvidēts apaugums – sēklaudži, krūmi, zāle.
Koku alejā nozāģē tikai tad, ja vainagu nav iespējams sakopt un nostiprināt tā, lai koks nebūtu bīstams. Dažos gadījumos kokiem tiek izveidoti EKO stumbeņi, kur mirusī koksne tiek saglabāta kā dzīvotne kukaiņiem, putniem un sikspārņiem, savukārt nozāģēto koku vietā alejā iestāda koka dižstādu.
Rīgas reģionā bez minētajām divām vasaras beigās un rudenī tika koptas vēl trīs alejas: pie autoceļa Straupe–Lēdurga–Vidriži–Skulte (V128) Straupē; un divas alejas uz Katvaru–Ozolu ceļa (V125) pie Katvaru ezera.
Par projektu
2025. gadā tika sākta 16 aleju inventarizācija, aptverot 2621 koku Limbažu, Jēkabpils, Aizkraukles, Jelgavas, Dobeles, Kuldīgas, Talsu un Liepājas apkārtnē. Līdztekus inventarizācijai izstrādāti koku kopšanas plāni, nosakot nepieciešamos apsaimniekošanas darbus.
Inventarizācijai tika atlasītas alejas un koku rindas ar lieliem, veciem lapu kokiem, īpaši liepām un ozoliem, kas var nodrošināt lapkoku praulgrauža Osmoderma eremita (syn. barnabita) dzīvotnes un savienojumus starp tām.
Aleju un koku rindu inventarizācija un apsaimniekošanas plāna izstrāde jau ir veikta šādās vietās:
Zemgalē:
Bukaišu ceļš (V1122) pie Apguldes stacijas;
ceļš Dimzas–Vircava–Vairogs (V1054) Vircavā;
ceļš Koknese–Vērene–Madliena–Suntaži (V920) pie Vērenes purva;
ceļš Nereta–Grīcgale–Ērberģe (V932) pie Ērberģes;
ceļš Lone–Sauka (V792) gar Saukas ezeru.
Kurzemē:
- pievedceļš Tadaiķu stacijai (V1245);
- ceļš Talsi–Remeši (V1406) Pastendē;
- ceļš Kuldīga-Alsunga-Jūrkalne (P119) Ēdolē;
- ceļš Sieksāte–Laidi (V1273) Laidos;
- ceļš Ķimale–Padure–Deksne (V1281) Padurē;
- ceļš Snēpele–Kazdanga (V1296) pie krustojuma ar ceļu uz Laidiem.
Savukārt šogad inventarizācija notiek Vidzemes reģionā, kur to veic deviņām alejām Cēsu, Madonas, Smiltenes un Valmieras novados:
- ceļa Daksti–Jērcēni–Rāmi (V232) alejās Ķeižos un starp Vagaļiem un Sipiem;
- ceļa Mūrnieki–Līgatne–Augšlīgatne (V283) divās alejās – pirms un pēc Kārļiem;
- ceļš Drabeši–Līvi (V293) no Drabešiem līdz Āraišiem;
- ceļš Dravnieki–Kaijas–Straupe–Līgatne (V127) no Dravniekiem līdz Fazāniem;
- ceļš Bērzaune–Vestiena–Ērgļi (P81) pirms Vestienas;
- ceļš Madona–Varakļāni (P84) pie Stalīdzāniem;
- ceļš Vestiena–Indrāni–Liepkalne–Ogreslīči (V885) Sidrabiņos.
Inventarizēto aleju kopšanas darbus plānots organizēt līdz 2028. gadam. Projekts LIFE OSMO BALTIC turpināsies līdz 2030. gada jūnijam. Tā ietvaros paredzēta arī jaunu koku stādījumu veidošana un apsaimniekošanas vadlīniju izstrāde, veicinot sugām nozīmīgu “zaļo koridoru” saglabāšanu gar valsts autoceļiem.
Vairāk informācijas par projektu šeit: LIFE OSMO BALTIC.
