Pieteikums iesniegts saistībā ar Kultūras ministrijas lēmumu vasarā apturēt iepriekš atklātā konkursā apstiprinātā projekta “Kultūras dažādības festivāls kā koprades un integrācijas veicinātājs” īstenošanu. Biedrības GBP valdes loceklis Edvards Kārlis Vonsovičs norāda: “Tiesiskā valstī ir būtiski, ka lēmumi tiek pieņemti, balstoties objektīvos faktos un apsvērumos, nevis ar mērķi apklusināt kritiskas balsis un panākt politiskas uzvaras.”
Minētā projekta mērķis ir veicināt trešo valstu pilsoņu integrāciju Latvijas sabiedrībā caur mākslas un kultūras aktivitātēm, kā arī veidot iekļaujošu vidi un sadarbību starp trešo valstu pilsoņiem un vietējo sabiedrību, izmantojot mākslas un kultūras aktivitātes kā koprades un dialoga rīku. Kā vēstīts iepriekš, Kultūras ministrija jūlijā paziņoja, ka projekts tiek apturēts līdz galīgam nolēmumam kriminālprocesā pret Ievu Raubiško. GPB ieskatā šī rīcība ir prettiesiska, apdraud nevainīguma prezumpcijas principu un nav pamatojama ar pantiem līgumā, kas par projekta īstenošanu noslēgts ar Kultūras ministriju. Projekta izpildē kā partnerus bija paredzēts pieaicināt Latvijas Jaunā teātra institūtu un biedrību “Ascendum”.
GPB uzsver, ka šis nav jautājums par viena līguma nepildīšanu, bet gan par pilsoniskās sabiedrības spēju pastāvēt un paļauties uz godīgu projektu konkursu rezultātiem kopumā. Prettiesiskā projekta apturēšana notika vienlaikus ar plašākiem ministru prezidenta Andra Kulberga, iekšlietu ministra Jāņa Dombravas un citu ministru uzbrukumiem NVO, tajā skaitā atņemot finansējumu vai tā gūšanas iespējas.
Santa Remere, Latvijas Jaunā teātra institūta mākslinieciskā vadītāja: “Mūsu pieredzē GPB ir uzticams un profesionāls partneris – kopā esam veidojuši trešo valstu pilsoņiem nozīmīgus mākslas notikumus, tostarp ap viesizrādi “Mātes. Dziesma kara laikā”, kas guva augstu atzinību gan no kopienas, gan kritiķiem un festivāla publikas. Šī projekta apturēšana kavē mūsu sadarbības turpinājumu un iespēju īstenot iecerētus starptautiskus projektus, kas visvairāk skars tieši Latvijā dzīvojošo Ukrainas mākslinieku, bērnu un jauniešu iespējas aktīvi piedalīties kultūras dzīvē un runāt pašiem savā vārdā.”
Antonija Skopa, biedrības “Ascendum” valdes priekšsēdētāja: “Uzticēšanās un savstarpēja paļāvība ir Latvijas drošības un sabiedrības saliedētības pamatā. Stiprināt saiknes starp Latvijas iedzīvotājiem ir nevaldības organizāciju galvenais uzdevums. Gan NVO, gan cilvēkiem, kas tajās strādā, gan plašākai sabiedrībai ir svarīgi spēt paļauties uz valsts doto vārdu un ar to noslēgtajiem līgumiem. Ja sabiedrība nevar uzticēties valsts dotajam vārdam, mēs visi kļūstam ievainojami. Paļaujoties uz tiesu varu, ceram pēc iespējas drīzāk uzsākt, mūsuprāt, nepamatoti apturētā projekta īstenošanu.”
Elīna Grīnhofa, Latvijas Pilsoniskās alianses direktore: “Nevalstiskajām organizācijām ir jāspēj uzticēties valstij kā sadarbības partnerim. Ja organizācija ir atklātā konkursā ieguvusi finansējumu un noslēgusi līgumu, tai jāvar paļauties, ka valsts savas saistības pildīs un jebkuras radušās domstarpības centīsies risināt taisnīgi un dialoga ceļā. Protams, valstij ir pienākums uzraudzīt publiskā finansējuma izlietojumu, taču tas nedrīkst nozīmēt, ka organizācijas tiek atstātas neziņā par savu darbu un nākotni. Šis gadījums ir svarīgs ne tikai vienai organizācijai – tas skar uzticēšanos valsts un pilsoniskās sabiedrības sadarbībai kopumā.”
