No 19. līdz 28. oktobrim Latvijas Bērnu atbalsta fonds projekta "Kopā radīt un darīt!" ietvaros organizēja piecas reģionālās diskusijas Rēzeknē, Rīgā, Valmierā, Talsos un Jelgavā, pulcējot vecākus, nevalstisko organizāciju un pašvaldību pārstāvjus. Diskusijās tika aktualizētas problēmas, ar kurām ikdienā saskaras ģimenes, kuras audzina bērnus ar funkcionāliem traucējumiem un invaliditāti. Lai gan pašvaldībās pieejamie resursi un pakalpojumu klāsts atšķiras, ģimeņu pieredzē atkārtojas līdzīgi izaicinājumi – nepietiekama pakalpojumu pieejamība, speciālistu trūkums, sarežģīta informācijas aprite un nepieciešamība pēc ciešākas sadarbības starp ģimenēm, pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un valsts institūcijām.
Viena no būtiskākajām diskusijās paustajām atziņām – pakalpojuma esamība vēl nenozīmē, ka ģimene to var saņemt. Vecāki norādīja uz garajām gaidīšanas rindām, speciālistu trūkumu, atšķirīgiem pakalpojumu saņemšanas nosacījumiem un finansiālajiem šķēršļiem. Īpaši tika aktualizēta atelpas brīža, asistenta pakalpojuma, dienas centru un citu sociālo pakalpojumu pieejamība. Diskusijās uzsvērts, ka ģimenes dzīvesvietai nevajadzētu būt noteicošajam faktoram nepieciešamā atbalsta saņemšanā.
Ģimenēm nepieciešama ne tikai palīdzība, bet arī skaidra informācija par to, kā šo palīdzību saņemt. Šobrīd vecākiem nereti pašiem jāorientējas sarežģītā informācijas un pakalpojumu sistēmā, jāvēršas vairākās institūcijās un jāmeklē atbildes uz jautājumiem, kuriem būtu jābūt skaidri izskaidrotiem. Diskusiju dalībnieki rosināja veidot vienotu, saprotamu informācijas avotu, skaidras pakalpojumu saņemšanas vadlīnijas un praktiskas ceļa kartes ģimenēm. Vienlaikus tika uzsvērta nepieciešamība pēc proaktīvas informēšanas un ciešākas sadarbības starp sociālajiem dienestiem, izglītības un veselības aprūpes iestādēm.
Būtisks izaicinājums ir arī speciālistu pieejamība, īpaši ārpus lielajām pilsētām. Vecāki norādīja uz ergoterapeitu, audiologopēdu, bērnu psihiatru, ABA speciālistu un citu profesionāļu trūkumu. Savukārt privātie pakalpojumi daudzām ģimenēm nav finansiāli pieejami. Diskusijās tika aktualizēta nepieciešamība pēc sistemātiskiem risinājumiem speciālistu piesaistei reģionos un savlaicīga atbalsta nodrošināšanai arī bērniem, kuri vēl gaida diagnozes noteikšanu.
Īpaša uzmanība diskusijās tika pievērsta atbalstam visai ģimenei. Bērna ar funkcionāliem traucējumiem aprūpe nereti prasa ievērojamus emocionālos, fiziskos un finansiālos resursus, ietekmējot vecāku iespējas strādāt, atpūsties un rūpēties par savu veselību. Vecāki uzsvēra nepieciešamību pēc atelpas iespējām, psiholoģiskā un praktiskā atbalsta, kā arī pakalpojumiem brāļiem, māsām un citiem ģimenes locekļiem. Tika aktualizēts arī jautājums par rīcību ārkārtas situācijās – kas notiek ar bērnu, ja vecāks pēkšņi saslimst vai citu apstākļu dēļ vairs nespēj nodrošināt viņa aprūpi.
Ne mazāk nozīmīgi jautājumi skāra iekļaujošo izglītību un bērnu nākotnes iespējas. Vecāki uzsvēra, ka ar bērna uzņemšanu izglītības iestādē vien nepietiek – nepieciešams reāls atbalsts mācību procesā, pieejami asistenti un atbalsta personāls, kā arī individuāla pieeja bērna spējām un vajadzībām. Vienlaikus būtiski ir attīstīt bērnu stiprās puses un talantus, veidojot pamatu turpmākajai izglītībai un nodarbinātībai.
Viena no lielākajām bažām saistīta ar pāreju uz pieaugušo dzīvi pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas. Ģimenēm bieži trūkst skaidras informācijas par pakalpojumu turpināšanu, izglītības, nodarbinātības un patstāvīgas dzīves iespējām jauniešiem ar invaliditāti. Diskusijās izskanēja nepieciešamība pēc savlaicīga un individuāli plānota pārejas procesa, lai atbalsts nebeigtos brīdī, kad jaunietis sasniedz pilngadību.
Reģionālās diskusijas apliecināja arī pašu vecāku vēlmi aktīvāk iesaistīties lēmumu pieņemšanā, pilnveidot zināšanas par savām tiesībām un pieejamajiem pakalpojumiem, kā arī sadarboties ar nevalstiskajām organizācijām. Vecāki vēlas būt ne tikai atbalsta saņēmēji, bet arī līdzvērtīgi partneri risinājumu veidošanā.
Diskusiju rezultāti iezīmē nepieciešamību pēc ciešākas sadarbības starp valsts, pašvaldību un nevalstisko sektoru. Vairāki aktualizētie jautājumi nav atrisināmi tikai vienas pašvaldības vai organizācijas līmenī – tiem nepieciešama saskaņota valsts politika, vienoti nosacījumi un ilgtspējīgi finansēšanas risinājumi.
Latvijas Bērnu atbalsta fonds apkopos diskusijās paustos priekšlikumus un identificētās problēmas, lai tās aktualizētu sarunās ar atbildīgajām ministrijām un nodotu pašvaldībām. Vienlaikus iegūtās atziņas tiks izmantotas fonda turpmākajā darbībā, jaunu iniciatīvu un projektu izstrādē, lai attīstītu ģimeņu faktiskajām vajadzībām atbilstošus atbalsta pakalpojumus.
Reģionālo diskusiju galvenais vēstījums ir skaidrs – ģimenēm nav nepieciešams tikai plašāks pakalpojumu klāsts. Tām ir vajadzīga saprotama, savlaicīga un savstarpēji koordinēta atbalsta sistēma, kurā ģimene netiek atstāta viena, meklējot risinājumus.
Latvijas Bērnu atbalsta fonds izsaka pateicību reģionālo diskusiju norises vietu sadarbības partneriem par viesmīlību, atsaucību un atbalstu pasākumu organizēšanā – Rēzeknes pamatskolai–attīstības centram, LBAF multifunkcionālajam atbalsta centram "Domino" Iļģuciemā, Latvijas Samariešu apvienības centram "Solis", Ģimeņu un bērnu attīstības centram "Brīnumiņš" un nodibinājumam "Jelgavas Bērnu atbalsta fonds".
Projektu "Kopā radīt un darīt!" īsteno Latvijas Bērnu atbalsta fonds ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem projekta ģimenēm, kuras audzina bērnus ar funkcionāliem traucējumiem un invaliditāti.
Par Latvijas Bērnu atbalsta fondu
Latvijas Bērnu atbalsta fonds (LBAF) ir sabiedriskā labuma organizācija, kas kopš 2019. gada nogales nodrošina sociālās rehabilitācijas pakalpojumus bērniem ar saskarsmes grūtībām, uzvedības traucējumiem un funkcionāliem traucējumiem, kā arī viņu piesaistes personām.
