1. septembrī dodoties uz skolu, sākumskolas un pirmo divu pamatskolas klašu audzēkņiem jāzina: ieskatīšanās mobilajā tālrunī būs krietni ierobežota vai pat neiespējama.
FOTO: Freepik.
Jaunais mācību gads pienācis ar aizliegumu 1.–6. klases audzēkņiem skolā lietot mobilo tālruni. Vienlaikus šis aizliegums nav absolūts un skolām ir atstāta rīcības brīvība noteikt izņēmumus.
“Pirmsskolas vecuma un 1.–6. klases izglītojamajiem izglītības iestādē ir aizliegts lietot mobilos tālruņus, izņemot gadījumus, kad pedagogs ir atļāvis tos izmantot izglītības procesā,” paredz grozījumi Izglītības likumā, kas stājās spēkā jau 31. maijā. Līdz ar to šis būs pirmais mācību gads, kad aizliegums, kurš noteikts likuma 36. pantā, sāks darboties praksē. Tas pamatots ar vajadzību mazināt šo ierīču lietošanas negatīvo iespaidu uz skolēnu spējām koncentrēties mācībām, socializēšanos un drošību.
Mobilo tālruņu lietošanas aizliegums nav absolūts. Likums paredz: “Izglītības iestāde nosaka tehnisko līdzekļu (mācību un audzināšanas procesā un saziņā izmantojamo tehnisko ierīču, tai skaitā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, iekārtu, robotikas detaļu un programmatūru) izmantošanas nosacījumus un kārtību.”
Skolām līdz šī mācību gada sākumam bija uzdots izstrādāt savus iekšējos noteikumus par mobilo tālruņu izmantošanu un uzglabāšanu mācību iestādē.
Jāatgādina, ka skolēniem ir pienākums ievērot šos noteikumus. To paredz Bērnu tiesību aizsardzības likuma 23. pants.
“Mobilo telefonu lietošanas aizliegums likumā ir bāzes uzstādījums; skolas var noteikt izņēmumus, kad mācību procesā pieļaujama šo ierīču izmantošana,” jaunā regulējuma būtību skaidro Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta direktors, bijušais Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas vadītājs un Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns. Vienlaikus viņš norāda: gadījumos, kad skolas spēj piedāvāt pietiekamu tehnoloģisko nodrošinājumu mācību procesa īstenošanai – datorus, planšetdatorus u. tml. –, tās saprotami var arī noteikt pilnīgu skolēnu privāto mobilo telefonu lietošanas aizliegumu. Visticamāk, skolas ļaus pedagogiem pašiem izlemt, vai mācību vielas apguvē nepieciešams izmantot mobilo tālruni, lēš IZM pārstāvis.
|
Vairāk par tēmu >> |
Līdz ar mobilo tālruņu lietošanas aizliegumu vai būtisku ierobežošanu skolās, ko daļa izglītības iestāžu bija noteikušas jau līdz šim, aktuāls kļuvis jautājums par drošu to uzglabāšanu. Dažas skolas šim nolūkam ieviesušas īpašas kastītes vai skapīšus, bet citas, vairāk baidoties no atbildības šo ierīču zādzības gadījumos, par labāku uzskata ļaut skolēniem savus tālruņus turēt somā.
Taču R. Kalvāns atgādina: “Policijas darbu vēl neviens nav atcēlis – skolām ir jāgādā par skolēnu dzīvību, veselību un drošību izglītības iestādē, taču tās neuzņemas atbildību par tajās nozagtajām skolēnu personīgajām mantām.” Proti, par tālruņu zādzībām skolā ir jāziņo likumsargiem, kuriem ir pienākums reaģēt uz izsaukumiem šādos gadījumos.
Tāpat IZM pārstāvis atzīst: skolēni ir izdomas bagāti un atrod dažādus veidus, kā ielūkoties savos tālruņos, ja tie tiek glabāti somā. Šāda prakse nav no labākajām, jo vecina papildu kārdinājumu ķerties pie viedierīces ārpus skolas atļautajiem gadījumiem, kā arī rada risku, ka skolēns, aktīvi kustoties, telefonu var sasist. Nereti, sevišķi, ja ierīce ir dārga, vecākiem šādās situācijās rodas pretenzijas pret skolu. Tāpēc izglītības iestāžu vadībai ieteicams šos jautājumus – ieskaitot piemērotāko veidu, kā skolēns var sazināties ar vecākiem, – pārrunāt visu iesaistīto pušu starpā skolas padomē, norāda R. Kalvāns.
Likums neaizliedz skolā lietot viedpulksteni. Šo ierīci skolēns var izmantot kā alternatīvu saziņai ar vecākiem.
Kaut gan arī viedpulkstenis var īslaicīgi novērst skolēna uzmanību, tā funkcionalitāte nav tik plaša, lai būtiski ietekmētu mācību procesu, atzīst ministrijas Izglītības departamenta vadītājs.
Latvijā savs viedtālrunis ir vairāk nekā 90% desmitgadnieku, liecina OECD apkopotā informācija. Turklāt, salīdzinot ar citām organizācijas dalībvalstīm, mūsu pusaudži viedierīces izmanto visvairāk: 43% piecpadsmitgadnieku to dara 60 vai vairāk stundu nedēļā.
Kad mobilo tālruņu lietošanas aizliegums vēl tika apspriests Saeimā, viens no argumentiem par labu tā pieņemšanai bija arī vajadzība atbalstīt izglītības iestādes, proti, lai gan jau līdz šim skolas varēja noteikt mobilo tālruņu lietošanas kārtību, vecāki, kuri tam nepiekrita, varēja panākt, ka telefonu izmantošana tomēr netiek ierobežota. Tagad likumā ir skaidri noteikts šo ierīču lietošanas aizliegums, līdz ar to skolas, kuras to atbalsta, tiks pasargātas no tādu vecāku gribas uztiepšanas, kam ir pretēji uzskati.
“Šie grozījumi ir nepieciešami kā skaidrs signāls izglītības iestāžu dibinātajiem ierobežot mobilo tālruņu bezmērķīgu lietošanu, jo pētījumi rāda, ka personīgā mobilā tālruņa (arī izslēgta) klātbūtne negatīvi ietekmē cilvēka kognitīvās spējas, kā arī palielina digitālās emocionālās vardarbības risku,” izmaiņu nepieciešamību uzsvēra Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre.
UNESCO Globālās izglītības monitoringa 2023. gada ziņojumā “Tehnoloģijas izglītībā” secināts, ka mobilās ierīces klātbūtne novērš skolēnu uzmanību, negatīvi ietekmē mācības un rada cilvēciskas saskarsmes trūkuma riskus. Ziņojumā rosināts aizliegt viedtālruņu izmantošanu skolās, kā arī valstis aicinātas izveidot savus nosacījumus tehnoloģiju izmantošanai izglītībā tā, lai tās neaizstātu personisku, pedagogu vadītu mācību procesu.
