FOTO: Freepik.
No šī gada 1. septembra visās vispārizglītojošajās skolās būs vienota skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas sistēma, lai viņu iegūtās zināšanas varētu novērtēt objektīvāk. Būtiskākā izmaiņa – turpmāk skolēni vairs nevarēs pārrakstīt pārbaudes darbus.
Izmaiņas no 2024. gada 1. septembra paredz grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem” un grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem”, kuri stājās spēkā 2023. gada 26. augustā.
MK noteikumu Nr. 416 17.1. apakšpunkts un MK noteikumu Nr. 747 12.1. apakšpunkts definē formatīvās vērtēšanas kārtību.
Noteikumos skaidrots, ka formatīvā vērtēšana ir nepārtraukta ikdienas mācību procesa sastāvdaļa un nodrošina skolēnam un pedagogam atgriezenisko saiti par skolēna tā brīža sniegumu attiecībā pret plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem.
Savukārt no 2024. gada 1. septembra šis skaidrojums papildināts ar vēl vienu teikumu, nosakot, ka formatīvie vērtējumi neietekmē skolēna snieguma summatīvos vērtējumus.
Saskaņā ar iepriekšminēto formatīvie vērtējumi turpmāk neietekmēs skolēnu gala atzīmi, bet gan, kā norādīts MK noteikumos, tiks īstenoti, lai:
Grozīto MK noteikumu Nr. 416 17.4. apakšpunktā un grozīto MK noteikumu Nr. 747 12.4. apakšpunktā skaidrota summatīvās vērtēšanas kārtība.
Proti, summatīvo vērtēšanu organizē mācīšanās posma noslēgumā (piemēram, temata, mācību gada, izglītības pakāpes noslēgumā), lai novērtētu un dokumentētu skolēna mācīšanās rezultātu.
Papildus noteikts, ka summatīvo vērtēšanu īsteno, lai:
Vidējās izglītības posmā to var īstenot arī izglītības iestāde un pašvaldības izglītības pārvalde, lai novērtētu un dokumentētu, kā skolēns ir sasniedzis plānoto rezultātu kursos, kuros netiek organizēti valsts pārbaudes darbi.
Vienlaikus MK noteikumos arī skaidrots, ka pedagogam, gatavojot summatīvās vērtēšanas darbu, jānodrošina iespēja skolēnam demonstrēt sniegumu 10 ballu skalā (1–3. klasē – apguves līmeņos). Darbā jābūt sabalansētām iespējām demonstrēt prasmes gan tipveida, gan nepazīstamā situācijā, dažādos kontekstos un skolēna izziņas darbības līmeņos, taču lielāks punktu skaits jāpiešķir būtiskajiem sasniedzamajiem rezultātiem un kritērijiem.
Tāpat noteikts: ja pedagogam nav iespējams objektīvi novērtēt skolēna sniegumu, tad izglītības iestādes dokumentācijā šādu gadījumu fiksēšanai tiek lietots apzīmējums “nv” (nav vērtējuma).
No 1. septembra MK noteikumi Nr. 416 un MK noteikumi Nr. 747 papildināti ar vairākiem apakšpunktiem, kuri skaidro, kā pedagogs vērtēs mācību gada laikā iegūtos summatīvos vērtējumus, izliekot gada atzīmi.
Tā, piemēram, noteikumos ir skaidrots, ka pedagogs skolēna pēdējam demonstrētajam mācību sniegumam par vieniem un tiem pašiem sasniedzamajiem rezultātiem piešķir lielāku svaru salīdzinājumā ar agrāk iegūtajiem summatīvajiem vērtējumiem mācību gada laikā, taču, izsakot mācību priekšmeta kursa summatīvo vērtējumu, pedagogs ņem vērā visus skolēna iegūtos summatīvos vērtējumus kursa laikā.
Būtisks punkts, kas noteic, ka pedagogam jānodrošina skolēnam papildu iespējas demonstrēt sniegumu, ja pedagogam nav bijusi iespēja objektīvi novērtēt skolēna sniegumu attiecībā pret konkrētiem sasniedzamajiem rezultātiem vai ja mācību gada noslēgumā vērtējums izšķiras vienas balles robežās, vai skolēns izteicis vēlēšanos uzlabot vērtējumu.
Tas nozīmē, ka no 1. septembra vairs nevarēs pārrakstīt pārbaudes darbus, bet, ja vajadzēs noteikt vai uzlabot vērtējumu, tad pedagogam mācību gada beigās jānodrošina skolēnam papildu iespēja demonstrēt sniegumu par visu mācību gada laikā apgūto vielu.
Stājoties spēkā izmaiņām, MK noteikumu Nr. 416 17.3. apakšpunkts un MK noteikumu Nr. 747 12.3. apakšpunkts precizē monitoringa vērtēšanas kārtību.
Noteikts, ka monitoringa vērtēšana ir paredzēta, lai izvērtētu skolēnu sniegumu un mācību procesa kvalitāti atbilstoši izglītības rīcībpolitikas pilnveides mērķiem. Monitoringa darbu vērtējumi neietekmē skolēna snieguma summatīvos vērtējumus.
Monitoringa vērtēšanu īsteno, lai:
Diagnosticējošā vērtēšana, tāpat kā līdz šim, paredzēta, lai izvērtētu skolēna mācīšanās stiprās un vājās puses un noskaidrotu vajadzīgo atbalstu.
Diagnosticējošo vērtēšanu īsteno, lai:
Vidējās izglītības posmā to var īstenot arī izglītības iestāde, lai noteiktu skolēna mācīšanās vajadzības, un pašvaldības izglītības pārvalde, lai sniegtu atbalstu izglītības iestādei mācību procesa nodrošināšanā.
Saskaņā ar grozījumiem arī šis vērtēšanas veids neietekmē skolēna snieguma summatīvos vērtējumus.
Lai novērstu situāciju, ka starp skolām un pat klasēm atzīmju izlikšanā atšķiras izmantotie intervāli, no 1. septembra MK noteikumos nostiprināta vienota pieeja vērtējuma izteikšanai.
Noteikts, ka snieguma līmenim “sācis apgūt” atbilst 1–4 balles vai 0–40%, līmenim “turpina apgūt” – 5–6 balles vai 41–66%, līmenim “apguvis” – 7–8 balles vai 67–86%, savukārt līmenim “apguvis padziļināti” – 9–10 balles vai 87–100%.
