Publicitātes foto.
Turpmāk skolēnu ēdināšanā varētu vairāk izmantot vietējos ilgtspējīgos produktus. Vienlaikus paredzēts arī padziļināt skolēnu ēdināšanā iesaistīto izpratni par veselīgu uzturu, ēšanas kultūru un ilgtspējīgu dzīvesveidu. Lai ieviestu koordinētu pieeju skolēnu ēdināšanā, iecerēts izveidot Skolēnu ēdināšanas padomi. Šādus rīcības plānā ietvertos priekšlikumus sagatavojusi Zemkopības ministrija, un tie tika izskatīti valdības sēdē vakar, 2. septembrī.
Ieviešamās izmaiņas skolēnu ēdināšanā būs balstītas uz 2025. gada 2. septembrī Ministru kabinetā apstiprināto Rīcības plānu skolēnu ēdināšanas sistēmas pilnveidošanai Latvijā 2025.–2027. gadam.
UZZIŅAIPlāns sagatavots pēc Zemkopības ministrijas (ZM) iniciatīvas, lai informētu Ministru kabinetu par esošo situāciju skolēnu ēdināšanas jomā un nepieciešamajiem pasākumiem minētās sistēmas pilnveidošanai un lai izpildītu Valdības rīcības plāna 24.3. pasākumu, kas paredz veicināt vietējo produktu (arī bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas) lielāku pārstāvību zaļajos publiskajos iepirkumos, ieviest konceptuālas izmaiņas skolu ēdināšanas sistēmā, maksimāli sekmējot produktu īsās piegādes ķēdes un veselīgu vietējo produktu lietošanu ikdienā uzturā. Rīcības plāna pamatā ir arī Eiropas Savienībā (ES) pieņemtā izaugsmes stratēģija “Eiropas zaļais kurss”, kuras viena no sastāvdaļām ir Eiropas Komisijas publicētā stratēģija “No lauka līdz galdam”. Tā izstrādāta, lai virzītos uz veselīgāku un ilgtspējīgāku pārtikas sistēmu ES, Eiropas iedzīvotājiem nodrošinot veselīgu, pēc cenas pieejamu un ilgtspējīgu pārtiku, ierobežojot klimata pārmaiņas, aizsargājot vidi un saglabājot bioloģisko daudzveidību, radot taisnīgu ekonomisko atdevi piegādes ķēdē, izvēršot bioloģisko lauksaimniecību un mazinot pārtikas zudumus un izšķērdēšanu. |
“Skolēnu ēdināšanas sistēmai ir nenovērtēts potenciāls, un tā var nozīmīgi veicināt “Eiropas zaļā kursa” mērķu īstenošanu, arī sniedzot ieguldījumu daudzos valstij svarīgos aspektos – sabiedrības un vides veselībai ilgtermiņā, ekonomikas un valsts pašnodrošinājuma ar pārtiku stiprināšanai,” norādīts rīcības plānā.
Tomēr patlaban, kā akcentē Zemkopības ministrija, skolēnu ēdināšana Latvijā ir izkliedēta un fragmentāri vadīta. Ar skolēnu ēdināšanu saistītie jautājumi, tostarp par uztura normām, finansējumu, zaļajiem publiskajiem iepirkumiem, tiek izskatīti vairākās ministrijās un to pārraudzības (pakļautības) iestādēs bez vienotas koordinācijas, tādēļ neveidojas komplekss skatījums uz konkrētās jomas pilnveidi un netiek pietiekami izmantots tās potenciāls bērnu veselības un uztura paradumu un vietējo ražotāju attīstības veicināšanā.
|
Vairāk par tēmu LV portālā >> |
Lai pilnveidotu skolēnu ēdināšanas sistēmu, plānā noteikti seši rīcības virzieni.
Secinot, ka netiek virzītas pietiekami ambiciozas prasības attiecībā uz vietējās pārtikas daudzumu iepirkumā, saskaņā ar plānu paredzēts veikt vietējā tirgus potenciāla izvērtējumu, aicināt pašvaldības iekļaut stratēģijās mērķus un principus, lai veicinātu vietējo produktu izmantošanu iepirkumos, kā arī izstrādāt nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos. Tāpat plānoti pasākumi, lai iepirkumu speciālistiem mazinātu birokrātisko slogu.
Savukārt, lai mazinātu vienveidīgu pieeju iepirkumu metožu izmantošanā, iecerēts īstenot izmēģinājuma projektu ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem pārtikas iegādē (jauna iepirkuma metode, piemēram, ēdināšanas pakalpojumu dinamiskā iepirkumu sistēma).
Plānā vēstīts, ka paaugstinātas kvalitātes produkti, īpaši bioloģiskā produkcija, pārsvarā ir dārgāki nekā konvencionāli ražotā produkcija. Līdz ar to Latvijā paredzēts ieviest sistēmu vietējo produktu (bioloģisko lauksaimniecību un nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produktu) atbalstam, ja tie iepirkti skolēnu ēdināšanai.
Turpretī, lai novērstu informācijas trūkumu par zaļo publisko iepirkumu prasībām atbilstošu produktu daudzumu un pieejamību, plānots prognozēt nepieciešamo produktu daudzumu 3–5 gadu periodā atbilstoši teritoriālajām vienībām un sekmēt ražotāju iesaistīšanos un zināšanas par dalību skolēnu ēdināšanas sistēmā.
Lai risinātu problēmu, ka pašvaldībās ne visiem bērniem tiek nodrošināta iespēja saņemt līdzvērtīgu maltīti, iecerēts izstrādāt skolēnu ilgtspējīgas ēdināšanas organizēšanas vadlīnijas un izvērtēt iespējas sagatavot vienotas standarta ēdienkartes (piemēram, pamatojoties uz Slimību profilakses un kontroles centra veidotajām paraugēdienkartēm).
Turklāt, lai veicinātu zināšanas par vietējās izcelsmes produktiem, plānots izglītot ēdienkaršu veidotājus un pavārus par vietējo produktu daudzveidību un izmantošanu, bet skolēnu ēdināšanas sistēmā iesaistītās personas (skolēnus, skolotājus, vecākus u. c.) – par vietējās pārtikas nozīmi.
Tā kā mācību saturā nav pietiekami ietverti jautājumi par ilgtspējīgu lauksaimniecību un pārtikas ražošanu, bioloģisko lauksaimniecību, kultūraugu ģenētisko un bioloģisko daudzveidību, nolemts aktualizēt mācību priekšmetu programmas, izglītības saturu papildinot ar iepriekš minētajiem tematiem.
Plānā paredzēts arī izstrādāt un uzturēt informatīvos materiālus par tēmām, kas saistītas ar ilgtspējīgas pārtikas ražošanu, to iekļaušanai izglītības saturā.
Tāpat iecerēts organizēt un piedāvāt seminārus un meistarklases pedagogiem par lauksaimniecību, vietējiem, tai skaitā bioloģiskajiem, produktiem, lauksaimniecisko ražošanu u. c. tematiem.
Lai risinātu problēmas attiecībā uz darbaspēka trūkumu un darbinieku nepietiekamu sagatavotību darbam skolēnu ēdināšanas jomā, plānots organizēt apmācības un pasākumus skolu pavāriem par veselīga uztura gatavošanu izglītības iestādēs.
Atbilstoši minētajam rīcības virzienam paredzēts sagatavot skolēnu ilgtspējīgas ēdināšanas organizēšanas vadlīnijas (uztura normu praktiskai piemērošanai), kā arī veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 172 “Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem”, lai novērstu tajos iekļauto normu atšķirīgo interpretāciju.
Konstatējot, ka izglītības iestādēs joprojām veidojas pārāk daudz pārtikas atkritumu, plānots izstrādāt skolēnu ilgtspējīgas ēdināšanas organizēšanas vadlīnijas (par pārtikas atkritumu samazināšanas iespējām), tāpat arī organizēt izpratnes veidošanas (komunikācijas) vai izglītošanas kampaņas izglītības iestādēs.
Saskaņā ar konkrēto virzienu iecerēts izstrādāt vienotu skolēnu ēdināšanas veicināšanas pasākumu plānu.
Atbilstoši plānam paralēli tiks risināti arī t. s. horizontālie jautājumi. Viens no tiem ir Skolēnu ēdināšanas padomes izveidošana, lai novērstu vienotas platformas skolēnu ēdināšanas jautājumu koordinēšanai trūkumu.
Plānā paskaidrots, ka padome tiktu veidota Zemkopības ministrijas paspārnē, iekļaujot tajā Zemkopības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Veselības ministrijas, Finanšu ministrijas, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas un citu skolēnu ēdināšanas sistēmā iesaistīto institūciju un nevalstisko organizāciju pārstāvjus.
Savukārt, lai novērstu nepilnības esošajā skolēnu ēdināšanas finansēšanas modelī, Skolēnu ēdināšanas padomē varētu virzīt jautājumu par tā maiņas iespējām, tostarp izskatot priekšlikumus par grozījumiem normatīvajos aktos un risinājumus nepieciešamā finansējuma nodrošināšanai.
Tiesību aktu projektu publiskajā portālā iespējams iepazīties ar visu Rīcības plāna skolēnu ēdināšanas sistēmas pilnveidošanai Latvijā 2025.–2027. gadam saturu.
Plānā paredzēts, ka, īstenojot tajā ietvertos pasākumus, no 41% 2024. gadā līdz 60% 2027. gadā būs palielinājies ilgtspējīgo pārtikas un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumu līgumcenas īpatsvars kopējos pārtikas un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumos.
Turpretī ilgtspējīgo pārtikas un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumu līgumu skaita īpatsvars kopējos pārtikas un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumos būs sasniedzis 55%, salīdzinot ar 35% 2024. gadā.
