Liekais svars un aptaukošanās ir problēma, kas nākotnē radīs arvien lielāku slogu veselības sistēmai un valsts budžetam. Satraucoša ir arī prognoze par dzīvildzes samazināšanos uztura paradumu un mazkustīga dzīvesveida izraisītu slimību dēļ. LV portāla uzrunātie speciālisti norāda – lai uzlabotu situāciju, vispirms jāmaina sabiedrībā valdošais uzskats, ka ikdienas paradumi būtiski neietekmē vispārējo veselību, kā arī jāveicina sportisko aktivitāšu un uztura speciālistu pieejamība. Rīcības plānu problēmas risināšanai sagatavojusi arī Veselības ministrija (VM), aicinot ikvienu iedzīvotāju piedalīties tā sabiedriskajā apspriešanā.
Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) 2022. gadā publicēto Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījumu 59,4% Latvijas iedzīvotāju ir liekais ķermeņa svars un aptaukošanās. Savukārt “Eurostat” 2019. gada dati liecina, ka Eiropas Savienībā (ES) kopumā šī problēma skar vairāk nekā pusi jeb 53% iedzīvotāju. Veselības ministrija (VM) šo situāciju raksturo kā “lielā svara epidēmiju”, kuras mērogam pēdējo gadu laikā ir tendence pieaugt arī Latvijas iedzīvotāju vidū.
Liekā ķermeņa svara un aptaukošanās problēmai ir komplicēta ietekme uz sabiedrību un ekonomiku. Tā ir riska faktors sirds un asinsvadu slimību, onkoloģisko saslimšanu, metabolo traucējumu u. c. kaišu attīstībai, kas ne tikai uzliek papildu slogu veselības sistēmai, bet arī ietekmē valsts finansiālo un demogrāfisko situāciju kopumā.
Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) prognozēm liekā svara un aptaukošanās izraisīto slimību dēļ paredzamais dzīves ilgums ES dalībvalstīs līdz 2050. gadam samazināsies vidēji par trijiem gadiem.
OECD lēš, ka Latvija ir viena no tām valstīm, kurā liekā svara un aptaukošanās problēmas finansiālās sekas radīs lielāko IKP samazinājumu – virs 4%.
Tāpat tiek paredzēts, ka ar lieko ķermeņa masu saistīto slimību ārstēšanai būs nepieciešami aptuveni 6% no valsts kopējā veselības nozarei piešķirtā finansējuma.
Plašāk par tēmu >>
Latvijas Veselības un fitnesa asociācijas (LVFA) valdes loceklis Gints Kuzņecovs sarunā ar LV portālu norāda, ka Latvijas iedzīvotājiem ir zema izpratne par fizisko aktivitāšu saikni ar vispārējo veselību, kas ietekmē sabiedrības augstos liekā svara un aptaukošanās rādītājus.
“Apziņas līmenis, ka fiziskās aktivitātes veicamas veselības uzturēšanas nolūkā, ir zems. Faktiski tāds ir tikai 9% iedzīvotāju, ja skatāmies “Eirobarometra” 2022. gada pētījumu. Tātad tikai katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs veic Pasaules Veselības organizācijas ieteikto fizisko aktivitāšu daudzumu, kas ir vidēji 190 minūtes nedēļā vidējas intensitātes aktivitātes vai 75 minūtes augstas intensitātes fiziskās aktivitātes,” skaidro G. Kuzņecovs.
Viņš norāda, ka arī valsts īstenotā politika neizceļ regulāru fizisko aktivitāšu nozīmi.
“Valsts ar savu fiskālo politiku saka: ēdiet dārzeņus vai lasiet grāmatas. Grāmatām ir samazināts PVN, augļiem, dārzeņiem – tas pats, bet fiziskās aktivitātes tiek uzskatītas par izklaidi,” secina G. Kuzņecovs.
Arī Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas (LDUSA) valdes priekšsēdētāja Guna Bīlande par būtisku problēmu uzskata izpratnes trūkumu.
Sabiedrībā aptaukošanās bieži vien tiek uzskatīta par normu, lai arī tā, līdzīgi kā diabēts vai hipertensija, būtu klasificējama kā slimība.
“Aptaukošās slimībai ir pat vairāki diagnožu kodi atkarībā no tā, kāds ir tās cēlonis. Tāpēc pret lieko svaru ir jāizturas kā pret jebkuru slimību. Turklāt aptaukošanās sev nes līdzi dažādas citas fiziskas slimības un psiholoģiskas problēmas, kas bojā dzīves kvalitāti,” uzsver G. Bīlande.
Viņa novērojusi, ka bieži vien pat ārstniecības personu vidū sastopama nepamatota vienaldzība pret pacientu uztura paradumiem.
“Daudziem šķiet, ka tam, ko ēdam, nav lielas nozīmes, bet mēs kā speciālisti uzsveram – uzturam ir milzīga loma. Tas var izteikti ietekmēt dažādu slimību gaitu vai pat tās novērst,” stāsta LDUSA pārstāve.
Speciālisti sarunā ar LV portālu norāda uz vairākiem pasākumiem, kas, viņuprāt, būtu veicami, lai samazinātu sabiedrības aptaukošanās līmeni.
“Cilvēkiem ir jārada pieradums būt fiziski aktīviem,” uzsver LVFA valdes loceklis G. Kuzņecovs.
Viņš rosina to panākt, vispirms valstiskā līmenī nostiprinot tautas sportu. Turklāt valsts pieejai jābūt vienotai, skaidrai un izstrādātai, sadarbojoties ar nozares pārstāvjiem.
“Jābūt daudz ciešākai valsts sadarbībai ar privāto un nevalstisko organizāciju sektoru, jo šobrīd tā ir sadrumstalota. Piemēram, ir situācijas, kad Veselības ministrija organizē kampaņu, bet nozares pārstāvji par to uzzina nejauši,” problēmu ieskicē G. Kuzņecovs.
Viņaprāt, Latvijā, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, izmaksas par sporta aktivitātēm vajadzētu iekļaut attaisnotajos izdevumos [iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksas atgūšanai].
“Lietuvā privātpersonām izdevumi par sportu tiek attaisnoti 200 eiro apmērā gadā, Igaunijā – 395 eiro. Turklāt kaimiņvalstīs arī darba devēji saviem darbiniekiem var apmaksāt, piemēram, baseina vai sporta kluba apmeklējumu. Pie mums tas ir bonuss, kas tiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli,” situāciju Baltijas valstīs salīdzina LVFA pārstāvis.
Savukārt LDUSA valdes priekšsēdētāja G. Bīlande ir pārliecināta: lai uzlabotu situāciju, jāsāk ar bērnu izglītošanu, skolās ieviešot veselības mācības stundas, kurās pārrunājami arī uztura jautājumi.
Pēc viņas domām, ne mazāk svarīgi būtu panākt, lai ģimenes ārsti pievērš lielāku uzmanību bērna liekajam svaram. Proti, nevis gaidīt, kad bērns izaugs un svars, iespējams, mazināsies, bet nevilcinoties par problēmu runāt ar vecākiem un nosūtīt bērnu pie speciālista.
Vienlaikus ir jāuzlabo uztura speciālista pieejamība.
“Uztura speciālista konsultācijas valsts apmaksā, piemēram, bērniem ar retajām slimībām. Situācijā, kad ārsts vienkārši konstatē lieko svaru, konsultācija pie uztura speciālista šobrīd ir maksas pakalpojums,” norāda LDUSA pārstāve.
G. Bīlande kā loģisku soli akcentē arī veselībai kaitīgo produktu pieejamības ierobežošanu, piemēram, cukuru saturošiem dzērieniem nosakot akcīzes nodokli tāpat kā alkoholam.
“Ja mēs nepaveiksim šos priekšdarbus, tad, skatoties uz demogrāfiskajiem rādītājiem kopainā ar to, ka sabiedrība kļūst arvien slimāka, rodas jautājums, kurā brīdī mūsu ekonomika neizturēs,” retoriski vaicā G. Bīlande.
Lai mazinātu tendenci pieaugt cilvēku skaitam ar lieko svaru un aptaukošanos, VM izstrādājusi rīcības plānu liekā svara un aptaukošanās izplatības mazināšanai līdz 2029. gadam.
Plānā iekļauti četri rīcības virzieni, katrā paredzot vairākus pasākumus. Daļa no tiem sakrīt ar LV portāla uzrunāto speciālistu ieteikumiem.
Piemēram, lai vairotu un nostiprinātu veselīgu un aktīvu dzīvesveidu sabiedrībā, plānots izvērtēt iespējas ierobežot uz bērniem vērstu neveselīgas pārtikas mārketingu, īstenot pasākumus aktīvākai darba devēju iesaistei darbinieku veselības veicināšanā, izvērtēt iespēju ieviest fiskālās politikas instrumentus, piemēram, nodokļu atvieglojumus iedzīvotāju fizisko aktivitāšu un/vai veselīgas pārtikas patēriņa veicināšanai.
Lai mazinātu liekā svara izplatību un rūpētos par aptaukošanās profilaksi, paredzēts plašāk informēt ārstniecības personas par darbu ar grūtniecēm, kurām ir liekais svars, kā arī par fizisko aktivitāšu receptes izrakstīšanu (t. sk. bērniem), lai nodrošinātu ārstniecības personu prasmes un kompetenci atbilstošas fiziskās aktivitātes nozīmēšanā pacientiem. Plānots arī īstenot vecāku izglītošanas pasākumus par agrīnu liekā svara atpazīšanu bērniem, profilakses pasākumiem un iespējām saņemt palīdzību.
Savukārt, lai nodrošinātu aptaukošanās diagnostiku un ārstēšanu, varētu tikt paredzētas no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātas uztura speciālista konsultācijas pacientiem ar aptaukošanos un hroniskām endokrīnās sistēmas, uztures un vielmaiņas traucējumiem (E00-E90), kā arī pacientiem ar asinsrites (I00-I99) un onkoloģiskām slimībām (C00-D48). Plānots arī izveidot vismaz trīs svara korekcijas programmas kabinetus bērniem reģionālajās slimnīcās un ar informatīviem pasākumiem uzlabot Latvijas iedzīvotāju izpratni par uztura bagātinātāju un zāļu racionālu lietošanu (t. sk. svara samazināšanas nolūkos).
Realizējot rīcības plānu, VM paredz, ka 2029. gadā lielāks skaits iedzīvotāju, tostarp bērnu, regulāri nodarbosies ar fiziskām aktivitātēm, kā arī gandrīz ik dienu uzturā lietos svaigus dārzeņus.
Tāpat paredzēts, ka vairāk iedzīvotājiem ar lieko svaru vai aptaukošanos veselības aprūpes speciālists būs ieteicis samazināt svaru, līdz ar to arī būs palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri izmantojuši kādu no aptaukošanās ārstēšanas iespējām.
Īstenojot plānu, liekā svara un aptaukošanās izplatība iedzīvotāju vidū varētu samazināties no 59,4% 2022. gadā uz 57,2% 2029. gadā pieaugušajiem un no 20,8% 2022./2023. mācību gadā uz 20% 2029. gadā bērniem 7 gadu vecumā.
Rīcības plāns nodots sabiedriskajai apspriešanai, kas notiks attālināti “MS Teams” vidē 2024. gada 25. septembrī no pulksten 14.00 līdz 17.00.
|
Kā piedalīties sabiedriskajā apspriešanā
Ar visām plāna projektā iekļautajām darbībām iespējams iepazīties Vienotajā tiesību aktu projektu publiskajā portālā, atverot dokumentu: plāna projekts “Rīcības plāns liekā svara un aptaukošanās izplatības pieauguma mazināšanai 2025.–2029. gadam”. Lai piedalītos sabiedriskajā apspriešanā, jāatver Tiesību aktu projektu publiskā portāla (TAP portāla) sadaļa “Sabiedrības līdzdalība”. Jāizvēlas un jāatver konkrētais tiesību akts (plāna projekts ir pieejams šeit), augšējā labajā stūrī jānospiež poga “Pieteikties”, kā arī jānorāda, ka esat privātpersona. Lai turpinātu, jāautentificējas sistēmā ar identifikācijas rīkiem, piemēram, internetbanku, eID, “eParaksts mobile”, “Smart-ID”. Izteikt priekšlikumus un iebildumus par plāna projektu un pieteikties dalībai sabiedriskajā apspriedē var līdz 20. septembrim.
|
LV portāla infografika
