NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Santa Galiņa
LV portāls
03. jūlijā, 2023
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Veselība
10
10

Iedzīvotāju zemā fiziskā aktivitāte negatīvi ietekmē Latvijas ekonomiku un drošību

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Edijs Pālens, LETA.

Fiziski mazaktīvi iedzīvotāji, kam ir arī hroniskas saslimšana, ne vien nodara postu savai veselībai un dzīvildzei, bet arī iecērt ievērojamu robu valsts budžetā – katrs šāds fiziski neaktīvs darbinieks Latvijas ekonomikai izmaksā 814,21 eiro gadā, bet šādu pacientu ārstēšanai valsts ik gadu iztērē 16,438 miljonus eiro. Šie ir tikai vieni no secinājumiem, ko atklāj “Delloite Research” globālais pētījums par fiziskās aktivitātes profilaktisko ietekmi uz valsts ekonomiku. Latvijas Veselības un fitnesa asociācija piedāvā risinājumu situācijas uzlabošanai – normatīvā regulējuma izmaiņas.

īsumā
  • Eirobarometra dati: Latvijā ar sportu fitnesa klubos nodarbojas vien 7% iedzīvotāju.
  • Pētījums: katrs fiziski neaktīvs darbinieks Latvijas ekonomikai izmaksā 814,21 eiro gadā, kopā valsts budžetā nenonāk 41,5 miljoni eiro.
  • Pētījums: iedzīvotāju zemais aktivitātes līmenis veselības aprūpes sistēmai izmaksā 16,438 miljonus eiro.
  • LVFA valdes loceklis Gints Kuzņecovs: “Ja mēs problēmu nerisināsim, tad mums pēc 20 gadiem nebūs ne armijas, ne policistu, ne ārstu. Mēs jau tagad redzam, ka militārajā dienestā lielai daļai jauniesaucamo nav atbilstošs veselības stāvoklis un fiziskā sagatavotība.”
  • LVFA rosina attaisnotajos izdevumos iekļaut sporta klubu un fitnesa nodarbību abonementa maksu. Finanšu ministrija priekšlikumu vērtēs kontekstā ar citām nodokļu politikas izmaiņām.

Latvijas Veselības un fitnesa asociācija (LVFA) sadarbībā ar Latvijas Universitātes Statistikas laboratoriju ir Latvijas situācijai pielāgojusi “Delloite Research” globālo pētījumu par fiziskās aktivitātes profilaktisko ietekmi uz valsts ekonomiku, atklājot, ka Latvija ik gadu zaudē ievērojamu summu fiziski mazaktīvu iedzīvotāju dēļ. Turklāt nepietiekama fiziskā sagatavotība ietekmē arī valsts iekšējo un ārējo drošību, secina LVFA.

Valsts budžetā nenonāk 41,5 miljoni eiro

“Delloite Research” pētījumā sportisko aktivitāšu trūkuma ietekme uz veselību ir saistīta ar biežāk izplatītajām saslimšanām – koronāro sirds slimību, otrā tipa diabētu, krūts vēzi, resnās zarnas vēzi un insultu, kuru rašanos var sekmēt arī nepietiekama fiziskā slodze.

Pētījums par situāciju Latvijā apliecina: katrs fiziski neaktīvs darbinieks Latvijas ekonomikai izmaksā 814,21 eiro gadā. Kopējā summa, kas aktivitātes trūkuma radītā produktivitātes samazinājuma dēļ nenonāk valsts budžetā, ir 41,5 miljoni eiro.

Turklāt, aplūkojot ietekmi uz produktivitāti, Latvija katru gadu zaudē vairāk nekā 966 904,291 darba dienu fiziski nepietiekami aktīvu darba ņēmēju dēļ (ja iestājusies darbnespēja vai tiek strādāts slimošanas laikā). Pamatojoties uz vidējo viena darbinieka vienā darba dienā radīto IKP, aktivitātes trūkuma radītais produktivitātes samazinājums Latvijas ekonomikai izmaksā 190 miljonus eiro.

Aprēķināts arī, ka iedzīvotāju zemais aktivitātes līmenis veselības aprūpes sistēmai izmaksā 16,438 miljonus eiro, lai ārstētu un aprūpētu iepriekšminētās slimības, kas saistāmas ar fiziskās aktivitātes trūkumu.

Ņemot vērā to, ka pilnīgi precīzus datus nav iespējams iegūt, tiek uzskatīts, ka aprēķini ir konservatīvi jeb rezultāti visdrīzāk ir vēl lielāki, minēts pētījumā.

Nepietiekama fiziskā sagatavotība un veselības problēmas ietekmē arī valsts iekšējās un ārējās aizsardzības jomu

2022. gada 21. oktobrī spēkā stājās grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Fiziskās sagatavotības prasības Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm”. Grozījumi bija nepieciešami, lai samazinātu personāla komplektēšanas riskus, kurus ietekmēja grūtības sasniegt noteiktās fiziskās sagatavotības prasības.

Piemēram, Valsts policijas koledžas reflektantu vidū fiziskās sagatavotības pārbaudi 2020. gadā nenokārtoja 60%, 2021. gadā – 40% reflektantu.

Noteikumi tika grozīti, nosakot: ja Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžas reflektanta fiziskās sagatavotības pārbaudē pietrūkst ne vairāk kā 6 punktu (iepriekš tie bija 3 punkti), tad fiziskās sagatavotības pārbaudes komisija var pieņemt vienreizēju lēmumu par fiziskās sagatavotības pārbaudes nokārtošanu.

Tāpat nu jau arī medijos plaši izskanējis Nacionālo bruņoto spēku Rekrutēšanas un atlases centra priekšnieka majora Riharda Rozenbauma sacītais, ka 20–25% jauniešu, kuri pieteikušies Valsts aizsardzības dienestā, varētu neizturēt atlasi veselības problēmu dēļ.

Vai LVFA sagatavojusi glābšanas riņķi?

“Ja mēs problēmu nerisināsim, tad mums pēc 20 gadiem nebūs ne armijas, ne policistu, ne ārstu. Mēs jau tagad redzam, ka militārajā dienestā lielai daļai jauniesaucamo nav atbilstošs veselības stāvoklis un fiziskā sagatavotība – ir pēdējais brīdis to mainīt,” tā 13. jūnijā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisija sēdē pauda LVFA valdes loceklis Gints Kuzņecovs. Viņš klātesošos iepazīstināja arī ar adaptēto pētījumu un LVFA ieteikumiem sabiedrības veselības un valsts ekonomikas celšanai.

Kā liecina Eirobarometra dati, Latvijā sporta klubus apmeklē vien 7% iedzīvotāju. Komisijas sēdē, atsaucoties uz globālo pētījumu, G. Kuzņecovs pauda, ka tieši sporta klubos iedzīvotāji iemācās sportot pareizi, nekaitējot savai veselībai, tur pieejama arī visa nepieciešamā infrastruktūra, kā arī šāda sportošana disciplinē, tādējādi izceļot sporta klubu lomu sabiedrības veselības līmeņa celšanā.

Pielāgotajā pētījumā atklāts, ka veselības un fitnesa nozare Latvijā 2022. gadā radīja tiešu pievienoto vērtību 132,795 miljonu eiro apmērā, turklāt nozare ir arī nozīmīgs darba devējs.

Balstoties uz pētījuma datiem, asociācija sēdes laikā rosināja veikt šādas izmaiņas normatīvajā regulējumā:

  • paplašināt darba ņēmēja ienākumu apmēru, par kuru nav jāmaksā algas nodoklis (iedzīvotāju ienākuma nodoklis), tādējādi darba devējs varētu apmaksāt sporta zāles abonementu katram darbiniekam 600 eiro apmērā;
  • fiziskai personai (nodokļu maksātājam) paplašināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu apmēru, iekļaujot attaisnotajos izdevumus sporta zāles abonementu līdz 600 eiro gadā.

Kā Saeimas komisijas sēdē vēstīja G. Kuzņecovs, minētās izmaiņas uzlabos darbinieku darba spējas un labsajūtu, ieguvumi būs arī veselības aprūpes sistēmai, samazinot spiedienu uz to un izmaksas, kas saistītas ar hronisku slimību ārstēšanu, kuras var novērst, nodarbojoties ar sportu, tiks nodrošināts ieņēmumu pieaugums valsts budžetā, kas tieši saistīts ar veselības un fitnesa nozares ekonomisko izaugsmi un netieši (ķēdes veidā) no visām nozarēm, kuras pozitīvi ietekmē veselības un fitnesa nozares atbalsta pasākumus un to investīcijas, tāpat arī cilvēki būs vairāk informēti par savu veselību.

FM viedoklis par priekšlikumiem atturīgs

LV portāls, sazinoties ar Finanšu ministriju (FM), kas ir atbildīga par valsts nodokļu politiku, saņēma neskaidru viedokli par sporta nozares iesniegtajiem priekšlikumiem.

“Finanšu ministrija šobrīd izstrādā jaunās nodokļu politikas pamatnostādnes vidējam termiņam, kuru ietvaros sadarbībā ar sociālajiem partneriem (Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību u. c.) tiks definētas nodokļu politikas prioritātes turpmākajiem gadiem. Šajās pamatnostādnēs tiks arī skatīts jautājums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumiem, t.sk. vērtēti attaisnotie izdevumi.

Papildus vēršam uzmanību, ka jebkura jauna iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu ieviešana, to pārskatīšana vai paplašināšana ir iespējama pēc datos balstītas un objektīvas to lietderības un efektivitātes analīzes, ka arī diskutējama kontekstā ar turpmāko gadu budžeta iespēju un fiskālās ietekmes izvērtējumu,” skaidro ministrijā, uzsverot, ka LVFA priekšlikumi saistīti ar būtiskām izmaiņām iedzīvotāju ienākuma nodoklī.

“Deloitte Research” pētījuma pielāgotā versija atrodama šeit. Tajā var iepazīties ar metodēm, uz kurām balstīti rakstā pieminētie aprēķini.

Labs saturs
10
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI