Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informatīvo apskatu par jaunākajiem demogrāfijas rādītājiem 2023. gadā Latvijā nomira par 8,8% mazāk cilvēku nekā 2022. gadā. Vairāk nekā pusei jeb 51,9% no visiem mirušajiem nāves cēlonis bijis sirds un asinvadu slimības.
Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, šīs slimības ir galvenais nāves cēlonis ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) 2023. gada ziņojumā “Sirds un asinsvadu slimību komorbiditāte” skaidrots: lai arī mirstība no sirds un asinsvadu slimībām ir augsta un ik gadu no tām mirst ap 16 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, tā saglabājas samērā stabila.
80% sirds un asinsvadu slimību var novērst vai attālināt ar pareizu dzīvesveidu
Pacientu biedrības “ParSirdi.lv” vadītāja Inese Mauriņa LV portālam norāda: labā ziņa un reizē arī problēma ir tā, ka gandrīz 80% no sirds un asinsvadu slimībām cilvēki var novērst vai attālināt ar pareizu dzīvesveidu.
Veselīgs uzturs jau no bērnības, regulāras fiziskās aktivitātes, atteikšanās no kaitīgajiem ieradumiem – smēķēšanas un alkohola lietošanas –, izvairīšanās no stresa un neizgulēšanās: tās ir pamata lietas, kas ievērojamas, lai uzturētu sirds un asinsvadu veselību, skaidro I. Mauriņa.
Kā nepietiekami novērtētu riska faktoru viņa īpaši izceļ aptaukošanos un lieko svaru.
“Tas ir ļoti bīstams riska faktors sirds un asinsvadu slimību attīstībai, kas pie mums izplatās pandēmijas mērogā. Lai gan pret to ir daudz vieglāk cīnīties nekā pret citām mums zināmajām pandēmijām,” piebilst I. Mauriņa.
|
Vairāk par tēmu >> |
Pacientiem nākas maksāt no savas kabatas, jo valsts nodrošinātie pakalpojumi nav pieejami
Cits būtisks faktors – izmeklējumu un speciālistu pieejamība pacientiem ar aizdomām par sirds un asinsvadu slimību un tiem, kam tā jau diagnosticēta.
Pacientu biedrības “ParSirdi.lv” vadītāja norāda, ka nereti šķērslis pakalpojuma saņemšanai ir garās rindas un pakalpojumu neesamība reģionos, kā dēļ pacienti ir spiesti meklēt iespējas pakalpojumu saņemt citviet Latvijā un par to maksāt pilnu maksu, nevis gaidīt, kad pienāks rinda uz valsts nodrošināto pakalpojumu.
“Tas nav noslēpums, ka aptuveni 40% cilvēku maksā par šiem izmeklējumiem no savas kabatas, jo bieži vien izvēlas doties tur, kur tie ir pieejami ātrāk. Šobrīd dzirdam, ka daudziem izmeklējumiem valsts slimnīcās ir beigušās kvotas. Tas nozīmē, ka izmeklējumi tiek atcelti vai pārcelti. Pacienti, kuri nevar atļauties samaksāt pilnu maksu par pakalpojumu, ir spiesti gaidīt, un tad jau dažkārt slimības tiek ielaistas,” situāciju raksturo I. Mauriņa.
Būtu vajadzīgs koordinatora atbalsts
SPKC ziņojumā “Sirds un asinsvadu slimību komorbiditāte” norādīts, ka cilvēkiem ar sirds un asinsvadu slimībām bieži vien ir arī citas hroniskas slimības (šīs papildu diagnozes tiek dēvētas par komorbiditāti). Visbiežākās no tām – diabēts, hroniska obstruktīva plaušu slimība, hroniskas nieru slimības un citas sirds un asinsvadu slimības. Tāpēc cilvēkiem, kuriem diagnosticēta kāda sirds un asinsvadu slimība, bieži nepieciešams kontrolēt un ārstēt arī vēl citas slimības.
Taču, kā norāda I. Mauriņa, šiem pacientiem trūkst koordinētas pieejas visu vajadzīgo veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai.
“Piemēram, pacientam ir sirds mazspēja un aizdomas par diabētu. Ārsts nozīmē vizīti pie endokrinologa un nefrologa, un cilvēks pats meklē speciālistus, tuvāko rindu un maldās šajā informācijā. Mūsdienās to pamato ar “visu jau var atrast internetā”. Tā ir, taču, kad kaut ko tiešām vajag atrast, nereti tas neizdodas, tāpat arī jādomā par gados vecākiem cilvēkiem,” stāsta pacientu biedrības vadītāja.
I. Mauriņa uzskata, ka šādā gadījumā lietderīgi būtu ieviest pacientu koordinatoru, kas darbotos līdzīgi kā Covid-19 pandēmijas laikā ieviestie koordinatori, kuri cilvēkiem telefoniski sniedza visu informāciju par vakcinēšanos un palīdzēja veikt pierakstu. Šādu funkciju sirds un asinsvadu pacientu vajadzību nodrošināšanai varētu pildīt ārstu palīgs ģimenes ārstu praksēs, uzskata I. Mauriņa.
Arī LV portāls iepriekš ir rakstījis, ka informācijas trūkums par pakalpojumiem un sirds un asinsvadu slimību riskiem var novest pie nelaimes, kura bija novēršama.
|
Plašāk par tēmu >> |
SCORE metode – nepamatoti aizmirsts pakalpojums
Jau aptuveni piecus gadus Latvijā ir ieviesta agrīnas sirds un asinsvadu slimības atklāšanas metode – SCORE. Tā paredz, ka papildus ikgadējai profilaktiskajai apskatei pie ģimenes ārsta iedzīvotājiem 40, 45, 50, 55, 60 un 65 gadu vecumā tiek aprēķināts sirds un asinsvadu slimību risks, ņemot vērā pacienta dzimumu, vecumu, smēķēšanas paradumus, asinsspiedienu un kopējo holesterīna līmeni.
Atbilstoši iegūtajam riska novērtējumam ģimenes ārsts pacientam var nozīmēt ehokardiogrāfiju, miega artēriju ultrasonoskopiju un veloergometriju.
“Tas ir tāds kā gaiši zaļais koridors sirds un asinsvadu slimību pacientiem. Ļoti laba iecere, bet pilnvērtīgi nestrādā, jo ģimenes ārsti nepietiekami aktīvi pakalpojumu piedāvā pacientiem, savukārt pacienti par šādu iespēju lielākoties nemaz nezina,” paskaidro I. Mauriņa.
Pacienti par šādu iespēju lielākoties nemaz nezina.
Vienlaikus kā pozitīvu piemēru savlaicīgai slimības diagnosticēšanai pacientu biedrības “ParSirdi.lv” vadītāja izceļ no šī gada jūlija pieejamo valsts apmaksāto nātrijurētisko peptīdu noteikšanu asinīs, kas palīdz diagnosticēt sirds mazspēju un sekmīgi uzraudzīt pacientus, kuriem tā jau ir diagnosticēta.
“Tas nozīmē, ka ar vienkāršu asins analīzi ir iespējams noteikt marķieri, kas varētu liecināt par sirds mazspēju. Tā ir inovatīva pieeja, cilvēkam vairs nav jāgaida vairāki mēneši, piemēram, uz EHO izmeklējumu, lai noteiktu diagnozi,” stāsta I. Mauriņa.
Medikamenti ir pieejami, taču var izmaksāt dārgi
Biedrības “ParSirdi.lv” vadītāja sarunā ar LV portālu norāda, ka kardioloģijas pacientiem Latvijā piedāvātais medikamentu klāsts ir pietiekami labs un tie pārsvarā tiek kompensēti 75% apmērā. Taču jāņem vērā jau iepriekš minētais – daudziem pacientiem sirds un asinsvadu slimību pavada arī kāda cita hroniska saslimšana, kas medikamentozi jāārstē vai jākontrolē.
“Mūsu pacientiem dažkārt ir jālieto seši, pat desmit vai vairāk medikamentu, kas savstarpēji cits citu papildina. Līdz ar to summa, ko cilvēks samaksā, tomēr sakrājas diezgan liela,” stāsta I. Mauriņa.
Tāpat arī tad, ja pacientam vajag kādu inovatīvu medikamentu, var gadīties, ka valsts to neapmaksās, jo tas tiek kompensēts nelielai cilvēku grupai.
“Starptautiskajās ārstēšanas vadlīnijās ir paredzēti plašāki kritēriji šo inovatīvo medikamentu nodrošināšanai, taču Latvijā droši vien budžeta iespēju dēļ kritēji ir ļoti šauri un ne visi pacienti, kam zāles vajag, tiem atbilst. Tad cilvēkam pašam jādomā – pirkt zāles par savu naudu vai arī zāles nelietot,” atklāj pacientu biedrības vadītāja.
Rīcības plāni sirds un asinsvadu slimību kontrolei top gan Latvijā, gan Eiropā
Šobrīd Veselības ministrijas (VM) vadībā top Sirds un asinsvadu slimību veselības uzlabošanas rīcības plāns 2025.–2027. gadam, ko iecerēts nodot sabiedriskajai apspriešanai nākamā gada martā.
I. Mauriņa LV portālam atklāj, ka šis plāns tapšanas stadijā ir jau vairāk nekā gadu un tā izstrādē iesaistījušies gan valsts iestāžu pārstāvji, gan ārsti no profesionālajām organizācijām.
“Kad plāns tiks pabeigts un to apstiprinās, nākamais izaicinājums būs atrast finansējumu tā izpildei, jo visas idejas, kas tajā iekļautas, ir labas,” komentē I. Mauriņa.
Savukārt Eiropas Savienības (ES) līmenī top Eiropas Sirds un asinsvadu slimību rīcības plāns, kura mērķis ir uzlabot sirds slimību profilaksi un ārstēšanu visā Eiropā.
Plašsaziņas līdzekļiem izplatītajā informācijā norādīts, ka Latvijai ES vienotais plāns nozīmē iespēju piekļūt ES finansējumam no tādām programmām kā “EU4Health Programme”, lai ieviestu jaunas diagnostikas un ārstēšanas metodes, tostarp telemedicīnu un personalizēto medicīnu. Taču, lai Latvija šo finansējumu iegūtu un efektīvi izmantotu, vajadzīgs skaidrs nacionālais rīcības plāns.
“Salāgot Latvijas nacionālo plānu ar ES rīcības plānu, abiem dokumentiem esot tapšanas stadijā, būs sarežģīti. Teorētiski tas ļautu nodrošināt labāku koordināciju un efektīvāku resursu izmantošanu, kā arī veicinātu labākās prakses apmaiņu starp dalībvalstīm, tomēr dažādām Eiropas dalībvalstīm ir ļoti atšķirīgas situācijas sirds un asinsvadu slimību jomā. Eiropas finansējuma pieejamība varētu būt būtisks elements veiksmīgai Latvijas sirds un asinsvadu slimību plāna īstenošanai. Taču, lai finansējumu saņemtu un tas dotu pienesumu sabiedrības veselībai, jāzina precīzi, kā to izmantot, un tam ir vajadzīgs skaidrs, fokusēts nacionālais plāns, ar kura izstrādi nedrīkstam vilcināties,” komentējis Latvijas Kardiologu biedrības vadītājs Andrejs Ērglis.
